Katra lieta pamatojas uz liecību no divu vai triju liecinieku mutes.
Mozus likumā bija noteikts, ka pierādīt kāda cilvēka vainu var tikai ar divu vai trīs liecinieku liecībām (skat. 5. Mozus 19:15). Atsauces uz šo likumu atrodamas arī vairākās vietās Jaunās Derības tekstā (skat. Mateja 18:16, 26:60; 1. Timotejam 5:19, Ebrejiem 10:28), piemēram, Jāņa 8:17 atrodams sekojošs apgalvojums: “arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza.”
Jaunajā derībā ir četri evaņģēliji, kuros nereti atrodamas tās pašas līdzības, mācības un apraksti par tiem pašiem notikumiem. Ļoti ticams, ka viens no iemesliem, kādēļ tika rakstīti vairāki evaņģēliji, bija nepieciešamība pārliecināt jūdus par to, ka Jēzus ir Kristus, ar vairāku liecinieku liecībām.
Ja raugāmies globālāk uz to, ka Jēzus bija Dieva dēls un visas cilvēces pestitājs, tad pavisam loģiski šķiet tas, ka Dievs ir aicinājis vairāk kā vienu tautu, lai sniegtu liecību par Jēzu kā Dieva dēlu. Tāpat, kā tiesā pēc Mozus likuma vērā tika ņemtas vismaz divu liecinieku liecības, tieši tāpat arī Bībele ir vienas tautas liecība, un Mormona Grāmata – citas tautas liecība par Jēzu – dzīvā Dieva Dēlu, caur kuru visi cilvēki tiek glābti no nāves, iegūst nemirstību un caur Kristus žēlastību un labvēlību var iemantot mūžīgo dzīvi Dieva valstībā.
