Vēsturiskās liecības par Jēzus Kristus ierašanos senajā Amerikā

Mormona Grāmatā ir lasāms par tautu, kuras pravieši zināja par Jēzus Kristus piedzimšanas brīdi, pravietoja par to un aicināja ļaudis gatavoties Glābēja atnākšanai. Grāmatā ir aprakstīts tas, kā pēc Savas augšāmcelšanās Jēzus Kristus parādījās senās Amerikas ļaudīm, mācīja viņus, deva viņiem jaunu derību, aicināja 12 mācekļus un izveidoja Savu baznīcu. Jēzus liecināja viņiem, ka šie ļaudis ir tās „citas avis”, par kurām Viņš bija stāstījis Jeruzālemes ļaudīm (Jāņa 10:16 un 3. Nefija 15:16-24).

Vairākas vēsturiskās liecības norāda, ka pēc augšāmcelšanās Jēzus Kristus ir apmeklējis un mācījis tautas, kas dzīvoja senajā Amerikā.

Indiāņi pielūdz Kolumbu un citus baltos cilvēkus

Kristofers Kolumbs pirmo reizi piestāja Rietumu puslodes Karību jūras salās 1492. gada 12. oktobrī, un aprakstos par viņa pirmo saskarsmi ar vietējiem iedzīvotājiem ir lasāms, ka šie ļaudis bija ļoti laipni un draudzīgi.[1] 1493. gada 14. martā Kolumbs rakstīja par iezemiešiem, kurus viņš bija saņēmis gūstā, lai tie kalpotu par viņa tulkiem un pavadoņiem, sakot: „Šie vīri turpina ceļot kopā ar mani, un kaut arī viņi ir bijuši kopā ar mums jau ilgu laiku, viņi joprojām cieši turas pie domas, ka es esmu nācis no debesīm; un, ierodoties katrā jaunā vietā, viņi skaļā balsī paziņo citiem indiāņiem: „Sanāciet, sanāciet, jūs redzēsiet vīrus no debesīm.””[2]

Arī citā reizē Kolumbs pavēstīja, ka iezemieši „bija cieši pārliecināti, ka es ar šiem kuģiem un vīriem esmu nācis no debesīm”.[3]

Pirmo reizi satiekot baltos cilvēkus – spāņu konkvistadoru Francisko Pizarro un viņa vīrus –, inki noturēja tos par „dieviem”.[4] Līdzīgi tika uzņemti arī citi Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizatori.

Ņemot vērā, ka iezemieši bija pieraduši karot ar apkārtējām ciltīm, minētie apraksti liecina par neparastu, īpaši labvēlīgu „balto” svešinieku uzņemšanu. Attieksme pret iebraucējiem krasi mainījās tikai pēc tam, kad kolonizatori sāka laupīt, paverdzināt, izvarot un nogalināt vietējos iedzīvotājus un kad vietējie sāka masveidā mirt no eiropiešu ievestajām slimībām, pret kuriem tiem nebija izstrādājusies imunitāte. Taču sākotnēji labvēlīgajai attieksmei ir pavisam vienkāršs izskaidrojums.

Baltais, bārdainais dievs un citi iezemiešu dievi

Pētījumi liecina, ka visā rietumu puslodē vietējo iedzīvotāju vidū ir bijuši izplatīti nostāsti jeb leģendas par to, ka sendienās viņu priekštečus ir apmeklējis kāds balts, bārdains viesis, kurš ir nācis no attīstītākas pasaules. Viņš bija darījis dažādus brīnumus un devis ļaudīm daudz noderīgu zināšanu. Dodoties projām, šis svešinieks apsolīja kādudien atgriezties, lai valdītu, aizsākot jaunu laikmetu.

Kad vietējie iezemieši sastapās ar pirmajiem eiropiešiem – kolonizatoriem, konkvistadoriem, misionāriem un medniekiem –, viņu vidū joprojām bija saglabājušies šie nostāsti. Godājot un turpinot pielūgt minēto svešinieku, bija uzcelti pieminekļi un ēkas, kā arī izveidoti īpaši gravējumi. Daudzas no šīm vēsturiskajām liecībām ir saglabājušās, un tās var apskatīt vēsturiskajās piemiņas vietās un muzejos.

Senās Amerikas iezemiešu tautās un kultūrās joprojām ir saglabājušās liecības par mistisko, baltādaino dievu, kurš tiek dēvēts tādos vārdos kā Kecalkoatls (Quetzalcoatl – Meksikā), Kukumacs (Gukumatz – Gvatemalā), Kukulkans (Kukulcan – Jukatanas pussalā), Virakoča jeb „visu lietu radītājs” (Viracocha – Peru), Totems (Aļaskā), Montezuma (Montezuma – Amerikas dienvidrietumos), Gloskaps jeb „brīnumu darītājs” (Glooskap – Austrumkanādā), Tupa jeb „Kungs” (Dienvidamerikā), u.t.t.

Mistiskais viesis un viņa nestās svētības un zināšanas bija tik ievērojamas, ka iezemieši uzbūvēja milzīgus pieminekļus un celtnes, lai viņu godinātu, un daudzi pielūdza viņu kā Dievu. Par to liecina ceremonijas, zīmējumi, gravējumi un celtnes, kas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām, visā Amerikas kontinentā.

Šeit ir minēti vairāki izteikumi, kas tiek attiecināti uz balto, bārdaino dievu:

Viņš ir dzimis austrumos no jaunavas pirms aptuveni 2000 gadiem. Par viņa bērnību ir zināms visai maz.
Viņu saista ar zvaigzni.
Starp cilvēkiem bijis zināms kā svēts vīrs un skolotājs.
Viņam ir gaiša āda, un viņš ir bārdains.
Viņš ir ģērbies baltā apmetnī, un viņam kājās ir sandales.
Viņš ir ticis ienaidnieka kārdināts un izturējis 40 dienu gavēni.
Viņš nes miera, mīlestības, žēlsirdības vēstījumu un dzīvo šķīsti.
Viņš pielūdz Debesu Tēvu un māca citiem, kā lūgt.
Viņš māca, lai mēs pabarotu izsalkušo, apģērbtu kailo, aprūpētu slimo un atturētos no vardarbības.
Viņš ir radījis visus cilvēkus un svēta savus sekotājus.
Viņš mudina, lai mēs atzītu kļūdas, veidotu sadraudzību, gavētu un iegremdētos ūdenī.
Viņš dara brīnumus, staigā pa ūdeni, dziedina slimos un aklos.
Kaut arī viņam ir ķermenis, viņa sekotāji viņu pielūdz kā Dievu.
Viņu saista ar dziedināšanu un ar čūsku (Jāņa 3:14-15).
Viņš ir ticis ienaidnieku vajāts, tomēr dāvā tiem piedošanu.
Viņš ir ticis šaustīts, viņam ir uzlikts ērkšķu vainags, un viņš ir nesis krustu.
Viņš ir ticis sists krustā, viņa sāni ir tikuši savainoti un no tiem ir iztecējis ūdens.
Viņš ir izlējis asinis par mūsu grēkiem, un viņa nāvi ir pavadījusi tumsa.
Viņš ir apmeklējis mirušo pazemes valstību un runājis par debesīm un elli.
Kaut arī viņš nomira piektdienā, pēc trim dienām viņš augšāmcēlās.
Viņš uzkāpa debesīs, kur mājo vēl arvien.
Viņš ir atgriezies pie sava Tēva troņa, kurš ir visaugstākais debesu Dievs.
Viņš ir kļuvis par visu cilvēku Glābēju un Izpircēju.
Viņš augšāmceļ mirušos.
Kaut arī viņu pielūdz kā atsevišķu dievu, viņš ir daļa no trīsvienības, kurā ietilpst arī viņa tēvs.
Viņu dēvē par pasaules dzīvību un gaismu, par visvareno un viszinošo.
Viņa mācekļi un apustuļi turpina viņa darbu, ceļot tempļus un altārus.
Viņš atgriezīsies, lai valdītu starp cilvēkiem, aizsākot augšāmcelšanos un zelta laikmetu.

Lasot iepriekš minēto, varētu šķist, ka šeit ir rakstīts par Jēzu no Nācaretes un ka šis apraksts ir ņemts no Bībeles, taču šie izteikumi nāk no senās Amerikas iezemiešu cilšu leģendām, kur tiek runāts par Kecalkoatlu, Virakoču, Manko Kapaku, piebilstot, ka Svētais Gars piepilda šo zemi ar dāvanām un tā labvēlību.[5]

Grāmatā „Fair Gods And Feathered Serpents” ir publicētā karte, kurā ir atzīmēti iezemiešu dievu vārdi un vieta, kurā tie ir pieminēti iezemiešu leģendās.

https://en.wikiquote.org/wiki/Christopher_Columbus
Fordham University Modern History Sourcebook; Florida International University mājaslapa: http://www2.fiu.edu/~harveyb/colum.html
The Fair God of Ancient America, “Fair Gods And Feathered Serpents” by T.J. O’BRIEN (Horizon Publishers, 1997), 19. Lpp.
https://en.wikipedia.org/wiki/Spanish_conquest_of_the_Inca_Empire
The Fair God of Ancient America, “Fair Gods And Feathered Serpents” by T.J. O’BRIEN (Horizon Publishers, 1997), 219.lpp.