Es, Nefijs, … būdams ar drošām zināšanām par Dieva … noslēpumiem … taisu sava mūža notikumu pierakstus … sava tēva valodā, … pieraksti, ko es taisu, ir patiesi; un es taisu tos pats ar savu roku … .
Kas ir kolofons?
Kolofons mūsdienās ir ieraksts grāmatas sākumā vai beigās par tās iespiešanas vietu, gadu, izdevēja nosaukumu, autortiesību īpašniekiem u.tml. Piemēram, vienā no latviešu valodas Bībeles izdevumiem atrodama sekojoša informācija:
© British and Foreign Bible Society, 1965
1965. gada izdevuma revīzija
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997
Vāka māksliniece Vendija Egle
Iespiests Dienvidkorejā 2011. gadā
Šajā mūsdienu “kolofonā” atrodama informācija, kam pieder teksta tulkojuma un salikuma autortiesības, vāka noformējuma autortiesības, kur un kad grāmata iespiesta.
Termins “kolofons” ir cēlies no latīņu vārda colophōn, kura izcelsme saistīta ar grieķu vārdu κολοφών, kas nozīmē “virsotne” vai “noslēdzošā darbība”[1].
Kolofoni ir atrodami daudzos senos ēģiptiešu un mezopotāniešu literārajos darbos, kā arī Bībeles grāmatās. Piemēram, Jesajas grāmata sākas ar sekojošu kolofonu: “Parādības par Jūdu un Jeruzālemi, ko Jesaja, Amoca dēl, redzēja Jūdu ķēniņu Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā.”(Jesajas 1:1). Faktiski pravietis Jesaja stādās priekšā, kā grāmatas autors, minot arī savu tēva vārdu un ieskicējot to, par ko ir viņa grāmata, proti – tajā ietvertas parādības (vīzijas) par Jūdu tautu un Jeruzālemi.
Kolofoni ir atrodami daudzās citās Bībeles grāmatās (skat. Jeremijas 1:1, Nehemijas 1:1, Mihas 1:1, Amosa 1:1, Habakuka 1:1, Cefanjas 1:1, Maleahija 1:1, Romiešiem 1:1-4, 1. Korintiešiem 1:1-3, Jēkaba 1:1, Pētera 1. vēst. 1:1-2, Jūdas 1:1, Atklāsmes 1:1-2, u.c.). Senatnes kolofoni pārsvarā ir atrodami literārā darba sākumā, beigās vai arī sākumā un beigās, kā arī retāk citās teksta vietās. Senatnes kolofoni līdzinās mūsdienu autortiesību apliecinājumiem un parasti sniedz īsu aprakstu par grāmatas autoru, adresātu un saturu.
Kolofoni Mormona Grāmatā
Pirmais par kolofoniem Mormona Grāmatā rakstīja ievērojamais zinātnieks Hjū Niblijs[2], un pēc tam arī citi pētnieki. H. Niblijs norādījis, ka Nefija izmantotais kolofons pārsteidzoši atgādina kolofonu, kas atrodams senā ēģiptiešu manuskriptā, kas pieskaitāms Bremnera-Rinda papirusiem (Bremner-Rhind Papyrus)[3]. Mormona Grāmata sākas ar Nefija kolofonu:
“Es, Nefijs, dzimis no krietniem vecākiem, tādēļ es tiku daudzmaz apmācīts visās sava tēva zinībās; piedzīvojis daudz moku sava mūža laikā, tomēr būdams bagātīgi atbalstīts no Tā Kunga visā savā mūžā; jā, būdams ar drošām zināšanām par Dieva labestību un noslēpumiem, tādējādi es taisu sava mūža notikumu pierakstus. Jā, es taisu pierakstus sava tēva valodā, kas sastāv no jūdu zinībām un ēģiptiešu valodas. Un es zinu, ka pieraksti, ko es taisu, ir patiesi; un es taisu tos pats ar savu roku; un es taisu tos atbilstoši savām zināšanām.”
Nefijs stādās priekšā, kā grāmatas autors, sniedz informāciju par savu izcelsmi, izglītību, attiecībām un liecību par Dievu un to, ka pieraksts ietvers viņa mūža notikumu pierakstus. Nefijs turklāt paskaidro, kādā valodā un saistībā ar kādām zinībām pieraksts tiek vests, liecina par pieraksta patiesumu un apliecina, viņš ir gan teksta autors, gan arī tā pierakstītājs.
Savā pierakstā Nefijs izmanto vēl vairākus kolofonus, kuros norāda uz to, par ko bija vai būs konkrētais apraksts. Piemēram, 1. Nefija 9. nodaļā viņš izskaidro to, par ko bija pirmo astoņu grāmatas nodaļu stāsts, kā arī to, kas būs atrodams turpmākajā aprakstā. 1. Nefija 14:29-30 autors paskaidro, ka beidzis aprakstu par to, ko redzējis vīzijā, būdams aiznests prom Garā. Līdzīgus paskaidrojumus, apkopojumus un norādījumus, izmantojuši citi Mormona Grāmatas autori (skat. ievads pirms Mosijas 9. nodaļas, pirms Mosijas 23. nodaļas, Mosijas 29:47, Almas 6:8, Almas 63:1, 11, ievads pirms Almas 17. nodaļas, 3. Nefija grāmatas ievads u.c.)[4].
Savu pierakstu ar kolofonu ir sācis Ēnoss (skat. Ēnosa 1:1-2), pavēstot: “Lūk, notika, ka es, Ēnoss, zinādams savu tēvu, ka viņš bija taisns vīrs—jo viņš mācīja man savu valodu un arī audzināšanu un pamācīšanu no Tā Kunga—un svētīts ir mana Dieva Vārds par to—un es jums pastāstīšu par cīņu, kas man bija Dieva priekšā, pirms es saņēmu savu grēku piedošanu.”
Mormons (Mormona 1:1) savas grāmatas ievadā pavēsta: “Un tagad es, Mormons, taisu pierakstu par lietām, ko es esmu gan redzējis, gan dzirdējis, un nosaucu to par Mormona grāmatu.”
Nefija jaunākais brālis Jēkabs sava pieraksta beigās uzrakstījis sekojošu kolofonu (skat. Jēkaba 7:27): “Un es, Jēkabs, [..] beidzu savu rakstīšanu uz šīm plāksnēm, un šī rakstīšana bija maza; un lasītājam es saku ardievas, cerēdams, ka daudzi no maniem brāļiem varēs lasīt manus vārdus. Brāļi, ardievu!” Par cik Mormons saīsināja daudzu gadsimtu laikā veiktos pierakstus, kolofonus viņš ir izmantojis vairākās vietās, lai palīdzētu lasītājam saprast, vai pieraksti tiek citēti vai pārstāstīti. Kolofoni tiek izmantoti pirms Almas (ievads pirms Almas 5. nodaļas) un Samuēla-lamanieša sprediķiem (ievads pirms Helamana 7. nodaļas)[5].
Mormona Grāmatas stāstījums ir visnotaļ komplicēts, jo grāmatā atrodami vairāk kā 20 autoru pieraksti, aptverot daudzu simtu gadu ilgu laika periodu, citu autoru citātus u.tml. Šādā situācijā kolofoni palīdz lasītājam identificēt, kas ir konkrētā teksta autors, kurš tiek citēts un kad notiek pāreja no viena autora teksta uz citu[6]. Kolofonu izmantošana apliecina pierakstu autoru centienus padarīt pierakstus pēc iespējas skaidrākus un vieglāk uztveramus. Ņemot vērā Nefija teikto, ka pieraksts tiek veikts ēģiptiešu valodā (1. Nefija 1:2), kolofonu izmantošana ir viens no pieraksta vēsturiskuma apliecinājumiem, jo tas norāda uz ēģiptiešu valodas iezīmēm šajos pierakstos.
[1] https://en.wikipedia.org/wiki/Colophon_(publishing)
[2] Nibley Hugh, Lehi in the Desert/The World of the Jaredites/There Were Jaredites, Salt Lake City and Provo, UT: Deseret Book and FARMS, 1988.g.), 17. lp.
[3] https://www.britishmuseum.org/collection/object/Y_EA10188-1
[4] Tvedtnes A. John and Bokovoy E. David, “Colophons and Superscripts,” Testaments: Links Between the Book of Mormon and the Hebrew Bible (Toelle, UT: Heritage Press, 2003.g.), 107.–116. lp.
[5] Mackay W. Thomas, “Mormon as Editor: A Study of Colophons, Headers, and Source Indicators,” Journal of Book of Mormon Studies 2, Nr. 2 (1993.g.): 90.–109.lp.
[6] Tvedtnes A. John, “Colophones in the Book of Mormon”, Reexploring the Book of Mormon: A Decade of New Research, ed. Welch W. John (Salt Lake City and Provo, UT: Deseret Book and FARMS, 1992.g.), 13–16. lp.