Ļeva Tolstoja viedoklis par “amerikāņu” reliģiju

Viens no visu laiku izcilākajiem rakstniekiem – ģeniālais Ļevs Tolstojs – nopietni pētīja dažādas pasaules reliģijas, kā arī sarakstīja vairākas apceres par ticības un reliģijas jautājumiem (piemēram, Mana ticība (1884.g.), Grēksūdze (1882.g.), Dieva valstība mūsos (1894.g.), Evaņģēlijs īsumā (1896.g.), Mīlestības likums un vardarbības likums (1910.g.) u.c.).

No viņa dienasgrāmatas ierakstiem ir zināms, ka par Mormona Grāmatu un ar to saistīto reliģiju, viņš uzzināja jau 1857. gadā. Laikā no 1888.-1889. g. viņa meita ar viņa ziņu sarakstījās ar Brigama Janga meitu Susu Jangu Geitsu, kura viņiem atsūtīja Mormona Grāmatu, kā arī kādu citu grāmatu un brošūras.[1] Tolstojs savā dienasgrāmatā vairākas reizes ir pieminējis “amerikāņu reliģiju” jeb Mormoņu ticību, tādēļ nav šaubu, ka viņš bija studējis Mormona Grāmatu. Mormona Grāmatas franču valodas izdevums joprojām ir atrodams Tolstoja mājas “Jasnaja poļana” muzeja bibliotēkā.

Ļeva Tolstoja viedoklis par Mormona Grāmatu balstās uz izcilā rakstnieka 1894. gada sarunu ar ASV vēstnieku Krievijā – Endrjū D. Vaitu, kurā Ļ. Tolstojs bija paudis sekojošo:

“Mormoņu ļaudis sludina Amerikāņu reliģiju. Viņu principi māca cilvēkiem ne tikai par debesīm un tās godības pakāpēm, bet arī to, kā dzīvot tā, lai viņu sociālās un ekonomiskās attiecības vienam ar otru būtu dibinātas uz drošiem pamatiem. Ja cilvēki sekotu šīs baznīcas mācībām, nekas nevarētu apturēt viņu progresu – tas būtu bezgalīgs. Līdz šim vēsturē ir pieredzētas dažādas kustības, taču tās ir beigušas pastāvēt vai arī tikušas modificētas pirms tās sasniegušas briedumu. Ja mormonisms spēs pastāvēt, netopot izmainīts, trīs vai četru paaudžu garumā, tam ir lemts kļūt par varenāko spēku, ko pasaule jebkad ir pazinusi.”[2]