Mormona Grāmatas centrālais notikums ir paša augšāmceltā Jēzus Kristus parādīšanās tautai, kas dzīvoja senajā Amerikā, ievēroja desmit baušļus un Mozus likumu. Pēc Glābēja apmeklējuma šī tauta vairāk kā 200 gadus dzīvoja mierā un harmonijā. Varētu rasties jautājums – vai tauta, kuru mācīja pats Dieva Dēls un kura piedzīvoja savu “zelta” laikmetu, izveidoja un atstāja nākamajām paaudzēm kādu templi, būvi vai pieminekli kā liecību par šo ievērojamo notikumu?
Atbilde ir šo jautājumu ir apstiprinoša, jo tauta, kuru apmeklēja Pasaules Glābējs, izveidoja pasaulē lielāko un ievērojamāko zemes uzbērumu un iespējams arī lielāko tempļa kompleksu — tā saucamos Ņūarkas zemes uzbērumus.
Ņūarkas zemes uzbērumi – visprecīzākā mēness observatorija
Ņūarkas zemes uzbērumus komplekss, kas attiecas uz laika periodu aptuveni 100 g. pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 400. gadam, savulaik ir aizņēmis aptuveni 1200 hektārus lielu teritoriju. Līdz mūsdienām ir saglabājušās mazāk kā 10% no minētajām būvēm. Ņūarkas zemes uzbērumu komplekss ir ievērojamākais un lielākais no daudziem simtiem līdzīgu veidojumu šajā reģionā.[1] Šo uzbērumu veidotās ģeometriskās figūras ir tik lielas, ka to formas var aptvert tikai raugoties no lielāka augstuma.
1982. gadā Erlhama Koledžas profesori atklāja, ka Ņūarkas lielais aplis un astoņstūris ir mēness observatorija, kas paredzēta mēness 18,6 gadu cikla novērošanai. Katrus 18,6 gadus mēness uzlec astoņstūra ziemeļu centrālajā vietā ar ne vairāk kā 0,5 grāda novirzi, tādejādi Ņūarkas mēness observatorija ir divas reizes precīzāka par slaveno Stonhedžu.[2] Izmantojot zemes veidojumu stūrus un malas iespējams noteikt un novērot visus mēness ziemeļu un dienvidu lēktus un rietus, kā tas attēlots šajā shēmā.
Zemes uzbērumu novietojums, forma un izmēri liecina par to izveidotāju zināšanām matemātikā un astronomijā. Turklāt apļa un kvadrāta formu izmantošana un apvienošana simbolizē debesu (simboliski aplis) un zemes (simboliski kvadrāts) saplūšanu, kas ir sakrālajā mākslā bieži izmantotie simboli.
Ņūarkas lielā apļa un astoņstūra centrālās ass azimuts (leņķis starp centrālo asi un ziemeļu virzienu) ir 51,8°, kas starp citu ir arī Heopsa piramīdas plakņu azimuts. Šo būvju celtnieki izvēlējušies tieši šai vietai atbilstošu azimutu, ņemot vērā arī mēness ass 5,1° slīpumu[3] attiecībā pret zemes ekavatora asi[4], ļaujot šo unikālo būvi izmantot kā precīzu mēness ciklu kalendāru. Mūsdienu zinātnieki spēj veikt šādus aprēķinus, taču kā to spējuši šīs būves celtnieki pirms 2000 gadiem, ir mistērija.
Ebreju kalendārs un reliģiskie svētki
Lieldienu datums, atšķirībā no daudziem citiem svētkiem, katru gadu ir citā datumā tādēļ, ka tas tiek rēķināts pēc mēness kalendāra kā pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā[5]. Visi ebreju reliģisko svētku datumi ir mainīgi, jo tos nosaka pēc mēness kalendāra. Tādejādi precīza mēness kalendāra, kas izgatavots pirms aptuveni 2000. gadiem, atklāšana Amerikā ir tik būtiska.
Mozus atklāja trīs galveno ebreju svētkus, kuros svētceļniekiem bija jādodas uz templi, proti: (1) neraudzētās maizes jeb pashā svētkos, (2) nedēļu svētkos jeb šavuot un (3) būdiņu svētkos jeb sukotā (2. Mozus 23:14-17, 4. Mozus 16:16-17). Kad senatnē izraēlieši devās uz templi, viņi piedalījās svētkos un rituālajā pielūgsmē templī. Līdzīgi to darīja arī nefijieši, pulcējoties pie tempļa, piedaloties svētkos un pienesot rituālos upurus (skat. Mosijas 2:1-5, 3. Nefija 11:1).
Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās laiks
Ievērojamais zinātnieks Īzaks Ņūtons bija pirmais, kurš, izmantojot Bībelē atrodamo informāciju un zinātniskus aprēķinus, 1733. gadā kā pirmais noteica Jēzus Kristus augšāmcelšanās datumu – mūsu ēras 33. gada 5. aprīli. Savus aprēķinus viņš veica, ņemot vērā: (1) Pontiusa Pilāta valdīšanas laiku (m.ē. 26. – 36.g.); (2) ekvinokcijas brīdi; (3) ebreju pashā svētku laiku, kas ir pilnmēness pēc ekvinokcijas un to, ka (4) Kristus nomira sestajā septiņu dienu nedēļas dienā[6].
Zinātņu doktors Džons C. Lefgrīns savā grāmatā “Kristus Amerikā saskaņā ar Ņūarkas, Ohaio zemes uzbērumu liecību” apgalvo, ka Mormona Grāmatas tekstā iekļautie pravieša Samuēla-lamanieša pravietojumi par Kristus dzimšanu (izteikti 5 gadus pirms Kristus dzimšanas), nāvi un augšāmcelšanos (skat. Helamana 14:12-17, 20-31) tika izteikti reliģisko pashā svētku laikā, kas ļaudīm ļāva atcerēties šos pravietojumus un pārliecināties par to piepildīšanos. Dienā, kad Kristus augšāmcēlās bija pagājuši tieši divi mēness 18,6 gadu cikli (pravietojums + 5 gadi, Kristus dzimšana + 33 gadi = 38 gadi), tādēļ ļaudis varēja noteikt precīzu dienu, kad šiem pravietojumiem vajadzēja piepildīties. Grāmatas autors salīdzina minētos notikumu aprakstus un Mormona Grāmatā iekļauto hronoloģiju ar mūsdienu zinātnes datiem par pilnmēness cikliem, un atklāj perfektu saskaņu tajos.
Džons C. Lefgrīns apgalvo, ka Kristus parādīšanās nefijiešiem visticamāk notikusi mūsu ēras 33. gada 4. oktobrī, jauna ebreju gada[7] sākumā (3. Nefija 8:2), kad pēc ražas novākšanas saskaņā ar ebreju kalendāru tika svinēts sukots jeb būdiņu svētki, kuros ļaudis devās uz templi, lai stādītu sevi Tā Kunga priekšā.
Ņūarkas zemes uzbērumi un Dieva iecere
Ņūarkas zemes uzbērumi nav tikai mēness observatorija, un to izveidotāju izcilo zināšanu apliecinājums, bet tiem ir arī dziļa reliģiska nozīme.
Zemes uzbērumi izveidoti tā, ka tie shematiski attēlo Dieva ieceri cilvēkiem. Pirmkārt, viens no apļiem simbolizē pirmslaicīgo dzīvi jeb garu pasauli, kurā visi cilvēki ir dzīvojuši pirms piedzimšanas ar Zemes. Nākošais objekts ir kvadrāts, kas simbolizē šo laicīgo dzīvi uz zemes (4 zemes stūri). Tālāk atpakaļ pie Dieva ved divi ceļi. Viens ir tiešais ceļš uz debesīm, pa kuri atpakaļ pie Dieva nokļūst tie, kas ticējuši Viņam, nožēlojuši grēkus un saņēmuši glābšanas priekšrakstus laicīgās dzīves laikā. Otrs ceļš savukārt ved caur garu pasauli, kurā ir paradīze taisnīgajiem un garu cietums netaisnīgajiem, un tad caur aizstājošā darba (priekšraksti par mirušajiem, skat. Korintiešiem 15:29) ceļu atpakaļ pie Dieva. Astoņstūris simbolizē tā saucamo terestriālo pasauli, kas eksistēs uz zemes tūkstošgades laikā. Visbeidzot aplis, kas simbolizē Celestiālo pasauli – vietu, kur dzīvo Dievs, kas paredzēta visiem patiesajiem sekotājiem. Domājams, ka savā laikā šie zemes veidojumi kalpojuši kā sava veida templis, kurā ticīgie izglītoti par Dieva ieceri, pārvietojoties no vienas vietas uz otru.
Ņūarkas zemes uzbērumi – unikāla liecība par Kristu Amerikā
Ņūarkas zemes uzbērumi ir unikāla vēsturiska un arheoloģiska liecība par to, ka Jēzus Kristus patiešām apmeklēja savu tautu – savas citas avis Amerika kontinentā (Jāņa ev. 10:6, 3. Nefija 15:21). Šajā vietā Ņūarkā turklāt atrasti akmeņi ar uzrakstiem ebreju valodā, 10. baušļiem un ebrejiem raksturīgo akmens rituālo trauciņu (skat. rakstu Ņūarkas svētie akmeņi).
Būtiski, ka Ņūarkas zemes uzbērumi kā ebreju kalendārs nebija kaut kas tāds, ko varētu izgatavot viens vai vairāki cilvēki. Ņūarkas zemes uzbērumu izveidošanā mērķtiecīgi tika pārvietots grūti aptverams daudzums kubikmetru zemes. Visticamāk būvniecībā piedalījās daudzi tūkstoši cilvēku un iespējams, ka tie tika būvēti vairākus desmitus vai pat simtus gadu. Īstenot šāda mēroga būvniecības projektu varēta tikai ļoti attīstīta, organizēta un motivēta sabiedrība.
Jēzus Kristus – Dieva Dēla apmeklējums, aprakstu par ko var lasīt Mormona Grāmatā (skat. 3. Nefija 11.-28. nodaļas), sniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija šie ļaudis, no kurienes viņi ieguva tādas zināšanas, un kāda bija viņu motivācija ieguldīt daudzus desmitus gadu tajā, lai uzbūvētu ievērojamo būvi, ko mēs šodien saucam par Ņūarkas zemes uzbērumiem.
Šī tauta apmēram 400. gadus vēlāk novērsās no Dieva un tika savu ienaidnieku iznīcināta. Visticamāk, ka tika iznīcināti arī šīs tautas būvētie tempļi un viss, kas varētu liecināt par viņu eksistenci, taču zemes uzbērumu būvju nozīme bija apslēpta un to nojaukšana prasītu nesamērīga apjoma darbu, tādēļ tās saglabājušās līdz mūsdienām.
[1] https://en.wikipedia.org/wiki/Newark_Earthworks
[2] https://www.nytimes.com/2005/11/28/us/ohio-indian-mounds-hallowed-ground-and-a-nice-par-3.html
[3] John C. Lefgren, “Christ in America as Whitnessed at the Newark Earthworks in Ohio”, 2018, 32.lp.
[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Mēness
[5] https://lv.wikipedia.org/wiki/Lieldienas
[6] John C. Lefgren, “Christ in America as Whitnessed at the Newark Earthworks in Ohio”, 2018, 25.lp.
[7] Ebreju jaunais gads sākas līdz ar Roš Hašana (tulkojumā “gada galva”) jeb bijības svētkiem, kas parasti tiek svinēti septembrī, skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Roš_Hašana