Čeroki mūsdienās ir lielākā no Amerikā atzītajām 567 indiāņu ciltīm ar vairāk kā 316’000 cilts locekļiem, kas sastāda aptuveni 15% no visiem indiāņiem, un vairāk kā 819’000 cilvēku, kas atzīst, ka viņi ir čeroki pēcteči.[1]
Amerikāņu ģenētiķis Donalds N. Jeits (Donald N. Yates) apgalvo, ka pastāv pārliecinoši pierādījumi par to, ka čeroki cilts indiāņu gēnos ir Tuvo austrumu ebreju ģenētiskie DNS marķieri. “Manu atklājumu būtība ir tā, ka starp čeroki indiāņiem jau pirms Kolumba ierašanās dzīvoja ebreju izcelsmes ģimenes, un ka pirmie ebreju tirgotāji precēja čeroki sievietes, lai nostiprinātu saiknes ar šo cilti,” apgalvo D. Jeits. Starp Jeita priekštečiem ir čeroki indiāņi, un viņš vada bezpeļņas vietni dnaconsultants.com, caur kuru cilvēki var veikt sava DNS izpēti.
Donalds N. Jeits veica izpēti 67 čeroki cilts pārstāvjiem, pētot mitohondriālo (mātes līnijas) pēctecību, lai izslēgtu koloniālās ēras iespējamās saistības ar eiropiešiem. Čeroki indiāņi sākotnēji sastapās ar spāņiem un angļiem 16. un 17.gadsimtos. Jeitsa pētījumu rezultāti uzrādīja, ka gandrīz 25% no visiem dalībniekiem DNS bija atrodama haplogrupa “T”, kas parasti nav atrodama indiāņu gēnos, bet ir raksturīga Tuvo austrumu zemēm, īpaši Irānai un Irākai. Komentējot pētījuma rezultātus, autors noraidīja iespējamību, ka šādi neparasti rezultāti saistīti ar sajaukšanos ar eiropiešu kolonizatoriem, jo Amerikas pierobežā nebija iespējams tik īsā laika periodā atstāt tik nozīmīgu iespaidu uz mitohondriālo (mātes līnijas) DNS.[2]
Cits 2009.gada pētījums, kurā piedalījās 52 indivīdi, uzrādīja, ka haplogrupa “T” tika atrasta 26,9% čeroki gēnos, kas procentuāli ir ļoti tuvu Ēģiptes, kurā ir augstākie haplogrupas “T” rādītāji, iedzīvotāju rezultātiem[3]. Vēl kāds cits pētījums, kas tika pabeigts 2018. gadā, uzrādīja, ja čeroki gēnos atrodamas arī citas indiāņiem neraksturīgas, taču Tuvo austrumu zemēm raksturīgas haplogrupas, tādas kā “T”, “U”, “X”, kā arī “H”, “J” un “K”. Uzskatāmi pētījuma rezultāti redzami šajā tabulā.
Šādi rezultāti ir ļoti neraksturīgi ASV populācijai, jo līdzīgas haplogrupu proporcijas ir atrodamas tikai Ēģiptes, Izraēlas un citu Vidusjūras reģiona vietās. Kā redzams no tabulas visraksturīgākā ir haplogrupa “U”(konkrētāk viena no tās senākajām formām – U5), tad seko “T” un “H” haplogrupas. Savukārt indiāņiem raksturīgās “A” līdz “B” haplogrupu īpatsvars ir tikai 7,4%.
Čeroki gēni būtiski atšķiras no citu indiāņu gēniem, un attiecībā uz viņiem Mezopotāmijas un Eiropas seno haplogrupu (t.sk. Grieķijas, Ēģiptes, Izraēlas, Sīrijas, Lībijas un Palestīnas) tipi kopā sastāda 81,8% no viņu izcelsmes. Šis ir reģions, kuru vēsturiski ir apdzīvojuši ebreji.
Mormona Grāmatas stāsts par trīs atsevišķām šajā reģionā dzīvojošu cilvēku grupām, kas izceļoja no minētā reģiona un apmetās Amerikas kontinentā (jaredieši – aptuveni 2200. g.p.m.ē.; Lehija ļaudis apmēram 592. g.p.m.ē. un Mulekieši ap to pašu laiku), tādejādi sniedz skaidrojumu neparastajām čeroki gēnu īpatnībām.
[1] https://en.wikipedia.org/wiki/Cherokee
[2] Lazarus David, “Big Chief Rabbi: Why Cherokees could be Jewish”; https://www.thejc.com/news/world/big-chief-rabbi-why-cherokees-could-be-jewish-1.53565
[3] Yates N. Donald, “Egyptian, Greek, Phoenician and Hebrew origins of Cherokee”, 31 August, 2009, ” https://dnaconsultants.com/anomalous-mitochondrial-dna-lineages-in-the-cherokee/