Daniēls bija Dieva pravietis, kurš bija Bībeles pravieša Jeremijas, Ecēhiēla un Mormona Grāmatas praviešu Lehija un Nefija laikabiedrs. Daniēls nokļuva Babiloniešu gūstā un dzīvoja Babilonijā sākot ar aptuveni 606. g.p.K. Pazīstamākie Bībeles stāsti par Daniēlu ir stāts par Daniēlu lauvu bedrē (Daniēla 6), un stāsts par ķēniņa Nebukadnēcara sapņa izskaidrošanu (Daniēla 2).
1823. gada 21. un 22. septembrī pēdējais Mormona Grāmatas pravietis Moronijs, tobrīd jau augšāmcelta būtne jeb eņģelis, vairākas reizes parādījās 17 gadus jaunajam Džozefam Smitam (Dž. Smita vēsture 1:29-53). Moronijs mācīja Džozefu, cita starpā citējot daudzus Vecās Derības pravietojumus, lai sagatavotu viņa sirdi un prātu Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošanai uz zemes. Saskaņā ar Vilforda Vudrafa atklāto, eņģelis Moronijs citēja Daniēla grāmatas 2. nodaļu.
Daniēla grāmatas 2. nodaļā aprakstīs, ka ķēniņš Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu ļoti satrauca. Viņš saaicināja visus savus gudros un zīlniekus, un pieprasīja viņiem sapņa skaidrojumu, neizklāstot tiem paša sapņa saturu. Daniēls, saņēmis atklāsmi no Dieva, spēja atklāt ķēniņam sapņa saturu, kā arī izskaidrot tā nozīmi. Sapnī ķēniņš redzēja kādu savādu tēlu, kura dažādās ķermeņa daļas bija no dažādiem materiāliem (zelta, sudraba, vara, dzelzs un māla), un kuru vēlāk satrieca akmens, kas atšķēlās no klints. Daniēls izskaidroja ķēniņam, ka katra ķermeņa daļa simbolizē kādu ķēniņvalsti jeb impēriju, kas sekos viena aiz otras līdz tās visas tiks sagrautas.
Visa šī nodaļa ir pravietojums par nākotnes notikumiem, taču tajā īpaši tiek runāts par pēdējo dienu notikumiem, tādēļ sīkāk tiks apskatīti tikai 4 šīs nodaļas panti, proti 34., 35., 44. un 45., kas attiecas tieši uz pēdējām dienām.
Daniēla 2:34-35
34 … pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās.
35 Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.
Tālākajos pantos Daniēls sniedz ķēniņam sapņa izskaidrojumu.
Daniēla 2:44-45
44 Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.
45 Tādēļ tu arī redzēji, ka akmens bez cilvēku palīdzības novēlās no kalna un satrieca dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu. Lielais Dievs ķēniņam parādīja, kas notiks nākotnē. Šis sapnis ir tiešām zīmīgs, un patiess ir tā izskaidrojums.”
Daniēls izskaidroja, ka akmens, kas bez cilvēku palīdzības novēlās no kalna būs Dieva celta valsts, kas pastāvēs mūžīgi, jeb Dieva valstība uz zemes. Interesanti, ka citas valstis tiek simbolizētas ar augstvērtīgiem materiāliem, kuru iegūšanā un lietu izgatavošanā no tiem nepieciešams cilvēka intelekts un darbs, savukārt Dieva valstību simbolizē akmens, kas nav cilvēka radīts. Būtiski ievērot to, ka minētais akmens atšķēlās no klints bez cilvēku roku palīdzības. Citiem vārdiem Dieva valstību veidos visvienkāršākie cilvēki bez pasaulīgās gudrības un popularitātes.
Mūsdienu pravieši ir snieguši skaidrojumu, ka šis akmens ir Jēzus Kristus baznīca, kuru Dievs atjaunoja šajās pēdējās dienās caur pravieti Džozefu Smitu. Baznīca tika atjaunota 1830.gadā, kad Eiropā vēl valdīja monarhi (valstis jeb ķēniņvalstis sapnī). Džozefs Smits šajā laikā bija 24 gadus jauns vīrietis bez formālas izglītības, kurš ar Dieva dotu dāvanu un spēku, ļoti īsā laikā – mazāk kā 60 dienās, bija pārtulkojis senus praviešu rakstus – Mormona Grāmatu. Šajā grāmatā ir izskaidrotas fundamentālas Jēzus Kristus evaņģēlija mācības, kas sasaucas ar Bībeles mācībām un papildina tās. Neviens literārs ģēnijs ne toreiz, ne mūsdienās nav spējīgs uzrakstīt tik komplicētu, fundamentālu, literāru un doktrināru darbu, kura autentiskums ir izturējis laika pārbaudi. Tādēļ baznīca tika atjaunota ne ar cilvēku gudrību (roku darbu), bet caur Dieva atklāsmi un vadību.
Pravietojums par to, ka akmens jeb Dieva valstība piepildīs pasauli, pamazām īstenojas. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca šobrīd ir atrodama visās pasaules valstīs un teritorijās, kur vien tas ir iespējams (vairāk kā 165 valstīs un teritorijās), un tā turpina augt. Šobrīd pasaulē atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju sludina vairāk kā 65 tūkstoši misionāru – jaunu vīriešu un sieviešu, kas pārsvarā ir tikai 18 – 20 gadus jauni. Šie jaunieši nesludina ar “zelta” vai “sudraba” intelektu un pieredzi, bet dalās savās vienkāršajās “akmens” liecībās par tām patiesībām, kuras tie personiski saņēmuši caur atklāsmi.
Cita starpā Daniēls pats redzēja to, kas notiks laiku galā – tālās nākamās dienās, pašā beidzamajā laiku posmā (Daniēla 10:14), proti – pēdējā beigu laikā atziņa jeb sapratne par evaņģēliju vairosies (Daniēla 12:4). Daniēla laikabiedrs pravietis Jeremija arī paredzēja to, ka pēdējās dienās Dievs aicinās daudz misionāru, kas sludinās Dieva mācību un pulcinās kopā Jēzus mācekļus (Jeremijas 16:16).