18 Es apliecinu katram, kas dzird šās grāmatas pravietojuma vārdus: ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kurām rakstīts šinī grāmatā.
19 Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā.
Kristieši mēdz piesaukt šo rakstvietu un, atsaucoties uz to, pauž viedokli, ka Bībele ir vienīgais Dieva vārds, un ārpus tās nav citu grāmatu, kas saturētu Dieva vārdus, vai arī kas būtu atzīstamas par Svētajiem Rakstiem. Cik pamatots ir šis viedoklis un kāds bija Atklāsmes grāmatas autora nolūks, iekļaujot šos pantus grāmatas noslēgumā?
Kas ir “šī grāmata”, kurai neko nedrīkst pielikt?
Atklāsmes 22:18-19 minētie grāmatas pravietojumi ir pati Atklāsmes grāmata un tajā atrodamie pravietojumi nevis Bībele. Atklāsmes grāmatu sarakstīja pravietis Jānis (daļa Bībeles pētnieku uzskata, ka tas ir viens no Jēzus sākotnējiem 12 mācekļiem, taču citi pētnieki, uzskata, ka tie ir divi dažādi cilvēki) mūsu ēras 81.-96.g., atrodoties ieslodzījumā uz Patmas salas. Atklāsmes grāmatas autors nevarēja runāt par Bībeli, jo tā tika apkopota dažus simtus gadu vēlāk.
Muratorija kanons, kas tiek datēts ar laiku no mūsu ēras 200. – 400. gadam, tiek uzskatīts par vecāko rakstisko liecību par kanonisko tekstu apkopojuma saturu (dažu Jaunās derības grāmatu tajā nav, kā arī ir dažas, kas šodien tur nav atrodamas). Tikai mūsu ēras 5. gadsimtā dažādas kristīgās konfesijas panāca vispārēju vienošanos par to, kuras grāmatas būtu iekļaujamas Bībele kanonā.
Atklāsmes grāmatas autoram atrodoties apcietinājumā visticamāk nebija citu Jaunās derības grāmatu un noteikti nebija tās visas. Atklāsmes grāmata tika adresēta septiņām draudzēm reģionā, kas šodien atrodas Turcijas rietumu daļā, un šī grāmata bija atsevišķa nebija rakstīta kaut kādā saistībā ar citām 26 Jaunās derības grāmatām, dažas no kurām vēl nebija tapušas.
Atklāsmes grāmata hronoloģiski nav pēdējā sarakstītā Jaunās derības grāmata, jo Jāņa evaņģēlijs un Jāņa vēstules ir sarakstītas vēlāk. Gadījumā, ja Atklāsmes 22:18-19 attiektos uz Jauno derību, no tās sastāva vajadzētu izslēgt Jāņa evaņģēliju un visas trīs Jāņa vēstules.
Augstāk minēto iemeslu dēļ Atklāsmes grāmatas autors nevarēja atsaukties uz Bībeli, bet runāja par paša sarakstīto – Atklāsmes grāmatu.
Kāds ir Atklāsmes 22:18-19 vēstījums?
Jānis brīdināja tos, kas lasīs viņa pierakstītās Dieva atklāsmes vārdus vai arī pārrakstīs tos (vēsturiski tas bija veids, kā tika pavairoti Svētie Raksti), uzmanītos, lai Dieva atklāsmes vārdi netiktu izmainīti.
Līdzīgus norādījumus mēs varam atrast 5. Mozus 4:2, kur teikts: “Nepielieciet pie tā vārda, ko es jums pavēlu, neko klāt, nedz no tā ko atraujiet … ,” un Salamana pamācībās 30:6, kur atrodami sekojoši vārdi: “Nepievieno neko Viņa [Dieva] vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu!” Ja kāds apgalvo, ka Atklāsmes 22:18-19 nozīmē to, ka pēc šīs atklāsmes – citas Dieva atklāsmes vairs netiks dotas, tad identiski vajadzētu interpretēt pantus, kas atrodami 5. Mozus 4:2. Tas acīmredzot būtu absurdi, jo tad visas pārējās Bībelē pēc 5. Mozus grāmatas iekļautās grāmatas būtu jānoraida.
Jānis ne tikai neteica to, ka citu Svēto Rakstu pēc viņa sarakstītās Atklāsmes grāmatas vairs nebūs, bet tieši otrādi apliecināja, ka pēdējās dienās būs papildus Svētie Raksti. Svētie Raksti ir Dieva atklāsme visiem cilvēkiem rakstiskā formā. Liela daļa no Atklāsmes grāmatas ir pravietojumi par nākotni – par debesu vēstnešu nākšanu uz zemi un Jēzus Kristus otro atnākšanu. Kad šie vēstneši nāks, un viņu vēstījums tiks pierakstīts, šie pieraksti būs Svētie Raksti. Pašā Atklāsmes grāmatā pausts tas, ka mirušie tiks tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās (skat. 20:12), kas liek domāt, ka šajā laikā būs daudz Svēto Rakstu grāmatu, pēc kurām ļaudis tiks tiesāti.
Pētera 2.vēstules 1. nodaļas 20.pantā teikts: “Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams,” kas nozīmē, ka tiem, ka tulkot jeb interpretēt Svētos Rakstus un pravietojumus var tikai tie, kas ir saņēmuši atbilstošu pilnvarojumu. Savukārt Atklāsmes 22:19 norādīts uz sekām, ar kurām saskarsies tie, kas rīkojas bez atbilstoša pilnvarojuma no Dieva un sagroza Dieva atklāsmju saturu.