Vairums kristīgo konfesiju nenošķir glābšanu no mūžīgās dzīves un savā ziņā visu vienkāršo, skaidrojot, ka cilvēks – vai nu tiks izglābts, iemantojot mūžīgo dzīvi jeb paradīzi, vai arī – nokļūs ellē. Paaugstināšana dažkārt tiek saistīta ar sēšanos pie Dieva labās rokas, taču visbiežāk to attiecina tikai uz Jēzu Kristu (Efeziešiem 1:20-22) nevis ir katru Dieva bērnu. Mormona Grāmatā varam lasīt Jēzu Kristu mācam par to, kas ir glābšana un kas – mūžīgā dzīve.
Glābšana
Svētajos Rakstos aprakstītā glābšana attiecas uz cilvēka glābšanu no nāves un no grēka. Caur savu augšāmcelšanos Jēzus nodrošina visu cilvēku glābšanu no laicīgās nāves jeb nodrošina visu cilvēku augšāmcelšanu (2. Nefija 2:8, 2. Nefija 9:6-7, 15, Almas 11:42) un bezgalīgu dzīvošanu. Glābšanu no grēka mēdz dēvēt arī par izpirkšanu no garīgās nāves (2. Nefija 9:10), atšķirtības no Dieva jeb elles (2. Nefija 9:12). Mormona Grāmatā atklāts, ka Jēzus Kristus ciešanas un īstenotā grēku izpirkšana sniedz cilvēkiem iespēju tikt glābtiem no ciešanām par saviem grēkiem, ja vien tie tos nožēlos.
Mormona Grāmatas Etera grāmatā līdzīgi kā Jāņa evaņģēlijā ir atklāts, ka Debesu Tēva namā ir daudz mājokļu (Etera 12:32, Jāņa 14:2), kas norāda ir dažādām godības valstībām (1. Korintiešiem 15:40-41; 2. Korintiešiem 12:2) Dieva valstībā.
Kādu no Dieva valstībām iemantos visi cilvēki, izņemot pazušanas dēlus, kas apzināti sacelsies pret Dievu un veikts nepiedodamu grēku (Almas 39:5-6). Tie, kas neizvēlēsies pieņemt Jēzus Kristus izpirkšanas dāvanu un nenožēlos savus grēkus, piedzīvos garīgo nāvi jeb nošķirtību no Dieva līdz augšāmcelšanās brīdim, un viņiem nāksies ciest par saviem grēkiem (M&D 19:16-17). Pēc pēdējās tiesas tie varēs iemantot vietu kādā no Dieva valstībām, taču ne paaugstināšanu jeb mūžīgo dzīvi. Tie, kas neizvēlas sekot Jēzum Kristum, saņems atalgojumu par šajā dzīvē paveikto, bet nevarēs baudīt augstāko godību, dzīvojot Dieva klātbūtnē.
Paaugstināšana jeb mūžīgā dzīve
Jēzu vēlējās nomētāt ar akmeņiem (Jāņa 10:31-35) un vēlāk sita krustā tieši tādēļ, ka Viņš mācīja mācību par paaugstināšanu jeb atklāja to, ka Viņš ir Dieva dēls (Jāņa 19:7) un ka katrs no mums burtiski ir Dieva gara bērns (Romiešiem 8:16-17). Viens no būtiskākajiem kristīgās mācības paradoksiem atklājas tieši šajā mācībā. Lai arī šī mācība ir atrodama Bībelē, to ir mācījis pats Glābējs, citējot Svētos Rakstus (Psalmi 82:6) un pasakot, ka Raksti nevar tik atcelti (Jāņa 10:34-35), lielākā daļa kristiešu arī mūsdienās noraida šo mācību, kas apgalvojot, ka ideja par to, ka cilvēks var kļūt līdzīgs Dievam ir Dieva zaimošana, līdzīgi jūdiem Jēzus dienās. Šī mācība ir būtiska, jo tā atklāj cilvēka kā Dieva bērna, kam lemts iemantot visu, kas pieder Tēvam, patieso identitāti un mūžīgo likteni (Mateja 5:48, 3. Nefija 12:48, Romiešiem 6:23).
Paaugstināšana jeb mūžīgā dzīve ir kas daudz vairāk par glābšanu no nāves un grēka, un vairāk par mūžīgu jeb bezgalīgu dzīvošanu. Mūžīgā dzīve nozīmē augstākās laimes un godības stāvokli, kas līdzvērtīgs tam, kāds piemīt Jēzum Kristus un Dievam Tēvam (3. Nefija 12:48, Mateja 5:48). Dievs vēlas mums kā saviem bērniem sniegt absolūti visu, kas ir Viņam, tādēļ dzīvi kopā ar Dievu sauc par paaugstināšanu jeb mūžīgo dzīvi kopā ar Dievu. To dēvē arī par celestiālo valstību jeb trešajām debesīm (2. Korintiešiem 12:2).
Jēzus vārdus par to, kā iemantot mūžīgo dzīvi, citēja pravietis Nefijs. Viņš mācīja, ka cilvēks, kas tic Kristum un nožēlo grēkus, noslēdz derību ar Dievu caur kristīšanos, saņem Svēto Garu un ar mīlestību pastāv līdz galam, iemantos mūžīgo dzīvi (2. Nefija 31:17-20, 2. Nefija 33:4, 3. Nefijs 15:9). Nefija brālis Jēkabs mācīja, ka miesas tieksme ir nāve, un mūsu gara tieksme ir mūžīgā dzīve (2. Nefija 9:39). Mūsdienu pravieši papildus ir atklājuši, ka, ja glābšanas ir individuāla, tad paaugstināšana – ir dzīve kopā ar mūsu ģimenēm Dieva klātbūtnē (Mācība un derības 132:19-20, 24, 55). Šī mācība par paaugstināšanu, kas saistīta ar mūžīgās laulības derību un neskaitāmu pēcnācēju svētību, ir pieminēta Bībelē saistībā ar derību, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu (1. Mozus 15:5-6, 18, 17:1-8). Mormona Grāmata atklāj šo būtisko mācību daudz skaidrāk.