Kaut arī 1. Nefija grāmata izklāsta galvenokārt vīzijas, atklāsmes un evaņģēlija mācības, tajās cita starpā pieminēts Lehija paplašinātās ģimenes ceļojums no Jeruzālemes līdz Sarkanajai jūrai un tad tuksnesi līdz okeānam.
1829. gadā, kad tika pārtulkota Mormona Grāmata, par to, kas atrodas Arābijas pussalā – mūsdienu Saūda Arābijas, Jemenas un Omānas teritorijās, nebija zināms gandrīz nekas vairāk, kā tas, ka tur atrodas tuksnesis. Nefija aprakstā tika aprakstīta upe, dažādi augļi, auglīgākās un visauglīgākās tuksneša vietas, zvēru medīšana, šaujamā loka izgatavošana no koka, pāris vietu nosaukumi un visbeidzot zeme, kura tika nosaukta par Pārpilnības zemi. Proti, šajā zemē pārpilnībā auga visāda veida augļi, varēja iegūt savvaļas medu, metāla rūdu, kā arī iegūt kokmateriālus, kuģa būvēšanai, ar kuru doties pāri okeānam.
Sākotnēji Mormona Grāmatas apraksts daudzos raisīja skepsi par to, vai patiesībā, šādas vietas Arābijas tuksnešos varētu pastāvēt. Tomēr šodien Lehija ceļojuma, kas tika veikts pirms 2600 gadiem, maršruts ir visnotaļ precīzi identificējams, izmantojot norādes, kas atrodamas 1. Nefija grāmatā. Vienīgā iespēja senatnē ceļot pa tuksnesi, bija no viena ūdens avota līdz otram. Vienīgie ūdens avoti šajā apvidū pagātnē bija cilvēku izraktas akas, kas bija ļoti vērtīgas, tādēļ tika aizsargātas. Tirgotāju karavānas, kas no Arābijas dienvidiem veda vīraku uz Vidusjūras reģionu izmantoja vienu tirdzniecības ceļu, tādēļ visticamāk, ka to izmantoja arī Lehijs.
Nefija apraksts precīzi un secīgi raksturo Lehija ģimenes pārvietošanos pa vīraka tirdzniecības ceļu. Zemāk redzamā karte iezīmēts Lehija ceļojuma aptuvenais maršruts.
Īsumā tiks raksturota katra no Lehija ģimenes Mormona Grāmatā pieminētajām pieturvietām. Uzspiežot uz to nosaukumiem iespējams izlasīt detalizētāku aprakstu.
Jeruzāleme
Jeruzāleme ir pastāvējusi jau vairākus tūkstošus gadu. Vecākais atrastais Jeruzālemes nosaukums ārpus Bībeles ir datējams ar 6.-7. gadsimtu p.m.ē.[1], tādēļ droši iespējams apgalvot, ka mūsdienu Jeruzāleme un Jeruzāleme, kuru piemin Nefijs (1. Nefija 1:4), ir viena un tā pati pilsēta.
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir otrs pavisam drošais ģeogrāfiskais orientieris, kuru savā aprakstā min Nefijs (1. Nefija 2:5). Attiecīgajā laika posmā senajā Akabas pilsētā pie Sarkanās jūras atradās metalurģijas (īpaši vara izstrādājumu) ražotnes, kā arī tika būvēti kuģi, tādēļ iespējams tieši šeit Nefijs ieguva zināšanas par metāla apstrādi un iepazina to, kā tiek būvēti kuģi.
Tai malā (robežās) netālu no Sarkanās jūras
Mormona Grāmatas latviešu valodas frāze “tai malā”, kas atrodama 1. Nefija 2:5, ir tulkojums no angļu valodas vārda “borders”. Arābijas ziemeļrietumos kalni tiek apzīmēti ar vārdu “hejaz”, kura burtiskā nozīme ir – robeža. Tādejādi, frāzi “mēs ceļojām tai malā netālu no Sarkanās jūras” varētu tulkot arī kā “mēs ceļojām starp kalniem netālu no Sarkanās jūras”, kas atbilst kalnainajam apvidum, kas atrodas Sarkanās jūras austrumu pusē.
Ūdens upe
Trīs dienu gāju ar kamieļiem no Sarkanās jūras ziemeļu daļas atrodas Taib al Ismas (angliski Wadi Tayyib al Ism) ieleja, caur kuru pastāvīgi tek strauts, kas reiz ir bijis lielāka upe un kas ietecēja Sarkanajā jūrā. Ieleja atbilst arī visiem citiem kritērijiem, kas minēti Nefija aprakstā (1. Nefija 2:6, 8).
Ieleja ūdens upes malā
Trīs dienu gāju ar kamieļiem no Sarkanās jūras ziemeļu daļas atrodas Taib al Ismas (angliski Wadi Tayyib al Ism) ieleja, kas pilnībā atbilst arī visiem citiem kritērijiem, kas minēti Nefija aprakstā (1. Nefija 2:6-10, 1.Nefija 8:1).
Šazera
Ceļojot no Taib al Ismas ielejas apmēram dienvid-dienvidaustrumu virzienā 4 dienas, atrodas Agharas ieleja (Wadi Agharr) jeb Šazera, kā to nosauca Nefijs (1. Nefija 16:13, 14). Vārds “Shajer” nozīmē kokus daudz skaitlī, un daudzi arābi šo vārdu izrunā kā shazer. Šajā vietā Nefijs ar brāļiem devās medīt un nomedīja zvērus.
Tuksneša visauglīgākās un pašas auglīgākas daļās
Ceļojot no Agharas ielejas (Wadi Agharr) jeb Šazeras uz dienvidaustrumiem pa vīraka tirdzniecības ceļu (1. Nefija 16:13, 16), oāžu jeb auglīgāko tuksneša daļu īpatsvars ievērojami pieaug. Šajā reģionā ir sastopams vislielākais skaits oāžu, kas precīzi atbilst Nefija aprakstam.
Nefija šaujamais loks
Atrast koku, no kura var izgatavot loku (1. Nefija 16:23), kurš saglabā elastīgumu arī tad, kad tas izkalst, nav vienkārši un it īpaši tuksnešainā apvidū. Tomēr Arābijas tuksnešos un kalnainajos apvidos, pa kuriem ceļoja Lehija ģimene, šādus kokus var atrast. Vietējie tos sauc par Atima kokiem, un tie aug vienā noteiktā reģionā kalnos 1600 līdz 2700 m augstumā virs jūras līmeņa. Atima koki ir no savvaļas olīvkoku dzimtas (Olea europaea un Oela africana), un tos mēdz dēvēt dažādi – olīvkoks, brūnais olīvkoks, Indijas olīvkoks, dzelzs koks u.c.
Nahoma
1.Nefija 16:34 varam lasīt, ka Ismaēls nomira un tika apglabāts vietā, kas tika nosaukta Nahoma. Šī vieta ir identificēta ar konkrētu vietu un vietējo iedzīvotāju cilti, kas arābu valodā tiek rakstīta NHM (arābu valodā patskaņi netiek rakstīti), un izrunāta kā Nihm, Nehem vai Nahm[2]. Šī cilts dzīvo Jaflas ielejā (Jawf Valley) Jemenas teritorijā. Atšķirībā no citām vietām, kurām nosaukumus, kas minēti Mormona Grāmatā, visticamāk deva Lehijs vai kāds no viņa ģimenes, Nahoma bija apdzīvota vieta ar konkrētu nosaukumu.
Ceļojām aptuveni austrumu virzienā
Galvenais tirdzniecības ceļš no Nahomas gāja tālāk uz dienvidiem uz pilsētu Sana, taču otrs ceļš pagriezās uz austrumiem. Lehija ģimene no Nahomas tālāk ceļoja aptuveni austrumu virzienā (1.Nefija 17:1), un ceļojuma laikā piedzīvoja daudz ciešanu, jo ceļš gāja caur vienu no visskarbākajiem un vislielāko smilšu tuksnesi pasaulē – tukšo kvartālu.
Pārpilnības zeme
Tirdzniecības ceļa austrumu atzars, kas gāja cauri tuksnesim, noslēdzās Dofāras reģionā, kas vēsturiski ir bijusi galvenā vīraka ieguves vieta pasaulē. Sešus mēnešus gadā kalni aiztur musona vējus no okeāna, kas nodrošina mitrumu, tādēļ šajā reģionā ir aptuveni 30 km gara oāze, kurā aug dažnedažādi augļi, puķes, ir upes un ūdenskritumi, joprojām iegūstams savvaļas medus, metālu rūdas, kā arī aug kalnu kļavas, kas izmantojamas kuģu būvniecībā (1. Nefija 17:5, 6; 18:6).
Osta, kurā tiek uzbūvēts kuģis (1. Nefija 17:5, 49; 18:1-2, 4)
Pēc astoņiem tuksnesī pavadītiem gadiem kopš aiziešanas no Jeruzālemes ģimene ieradās Pārpilnības zemē, kas atradās pie okeāna (1. Nefija 17:5). Saskaņā ar atklāsmēm un tajos dotajiem norādījumiem no Dieva, Nefijs no kokmateriāliem un ar paša no metāla izgatavotiem instrumentiem uzbūvēja kuģi (1. Nefija 17:8-11, 16-18). Nefijs būvēja kuģi atšķirīgi no tā, kā citi tajā laikā būvēja kuģus, ko apliecina 1. Nefija 18:1-2 paustais. Dabiskajā Khor Rori ostā kuģi tika būvēti jau krietnu laiku pirms tur ieradās Nefijs, un kuģi no šejienes ceļoja gan uz Indijas, gan Āfrikas ostām.
Lielie ūdeņi jeb Irreantums
Arābijas jūra (Indijas okeānam piederīga piekrastes jūra starp Arābija pussalu un Indiju) senatnē latīņu valodā tika saukta par Iretraeumas jūru (Mare Erythraeum), kas ir visnotaļ līdzīgs nosaukums tam, kas minēts Mormona Grāmata. Indijas okeāns ir Irrenatums jeb lielie ūdeņi (1. Nefija 17:5), pie kura tika uzbūvēt Nefija kuģis un uzsākts jūras ceļojums uz apsolīto zemi Amerikas kontinentā.
Viss augstāk aprakstītais apliecina, ka Mormona Grāmatā atrodamais Lehija ģimenes ceļojuma apraksts ir vēsturiska liecība par reāliem cilvēkiem, kas ceļojuši pa reāli pastāvošām vietām senajā Arābijā.