Ecēhiēls bija Dieva pravietis, kurš bija Bībeles pravieša Jeremijas, Daniēla un viņa draugu, kā arī Mormona Grāmatas pravieša Lehija laikabiedrs. Iespējams, ka viņi varēja būt savstarpēji pazīstami. Ja Lehijs ar ģimeni devās prom no Jeruzālemes pirms tās izpostīšanas 600. g.p.K., tad Ecēhiēls nokļuva Babiloniešu gūstā un dzīvoja Babilonijā 22 gadus (no 593. līdz 571. g.p.K.)[1].
Ecēhiēla grāmatā aprakstītas pravieša vīzijas no Tā Kunga, un grāmatu var nosacīti iedalīt trīs galvenajās tēmās: (1) nosodījums Izraēlam (1.-24. nodaļa); (2) citu tautu nosodījums (25.-32. nodaļa) un (3) nākotnes svētības Izraēlam (33.-48. nodaļa)[2]. Mūs interesējošo panti atrodas 37.nodaļā, kas attiecas uz nākotnes notikumiem un svētībām.
Ecēhiēla 37:15-22
15 Atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
16 “Cilvēka bērns, ņem koka vēzdu un raksti uz tās: Jūdam un ar viņu apvienotiem Israēla bērniem. – Tad ņem vēl vienu koka vēzdu un raksti uz tās: Jāzepam, Efraima un visa ap viņu apvienotā Israēla nama vēzda.
17 Tad saliec abas tās vēzdas kopā, tā ka tās ir tikai viena vēzda tavā rokā.
18 Kad nu tavi tautas brāļi tev jautās: vai tu mums nepaskaidrosi, ko tas nozīmē? –
19 tad atbildi tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es ņemšu Jāzepa vēzdu, kas ir Efraima rokā, un ar Jāzepu sabiedrotās Israēla ciltis un to pievienošu Jūdas vēzdai un abas padarīšu par vienu kopēju vēzdu, ka tā būs viena Manā rokā.
20 Kad tu vēzdas, ko tu aprakstīji, turēsi savā rokā viņa acu priekšā,
21 tad saki tiem: redzi, Es izvedīšu Israēla bērnus no to tautu vidus, kurp tie aizgājuši, Es tos salasīšu kopā un atvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē, saka Dievs Tas Kungs,
22 Es savienošu tos par vienu tautu tur tai zemē, Israēla kalnos, un viens vienīgs ķēniņš valdīs pār to. Tie nebūs vairs divas tautas un nebūs vairs divas valstis.
15. pants atklāj, ka šajos pantos varam lasīt Dieva vārdus, kas tika atklāti Viņa pravietim. Viņam tiek pavēlēts ņemt divas vēzdas, uz vienas uzrakstīt – Jūdas vēzda un uz otras – Efraima vēzda (skat. 16.pants). Pēc tam viņam tiek pavēlēts salikt abas vēzdas kopā, apvienot jeb padarīt tās par vienu vēzdu (17.pants). Tālāk 18.pantā norādīts, ka turpmākajos pantos tiks izskaidrotas, kas tās ir par vēzdām un kādēļ tās jāapvieno vienā.
Vārds vēzda Bībeles kontekstā ir specifisks vecvārds, kura nozīme būtu jāizskaidro. Vēzda apzīmē koka rokturus un ap tiem aptītus pergamenta[3] vīstokļus. Faktiski vēzdas jeb vīstokļi ir senās grāmatas, ko plaši izmantoja pierakstu veikšanai pirms
Romieši izgudroja iesienamas grāmatas mūsu ēras 1.gadsimtā[4]. Tādēļ turpmāk vārda “vēzda” vietā tiks izmantots mūsdienīgāks vārds – grāmata.
19.pantā tas Kungs paskaidro, ka viena būs Jāzepa un ar viņu sabiedroto cilšu grāmata un otra būs Jūdas grāmata, un ka abas grāmatas tiks apvienotas vienā grāmatā. Lai saprastu, kādēļ tiek runāts atsevišķi par Jāzepa un viņa sabiedrotajām ciltīm un Jūdu, nepieciešams ieskicēt Izraēla tautas vēsturi šajā laikā posmā.
930. gadā p.m.ē. Izraēlas ķēniņvalsts sadalījās [5] divās atsevišķās valstīs. Dienvidos atradās Jūdejas ķēniņvalsts, kas aptvēra Jūdas, Benjamīna un Simeona cilšu teritorijas. Savukārt ziemeļos atradās Izraēla ķēniņvalsts, kas aptvēra pārējo izraēla cilšu īpašumu robežas. Jāzepa dēlu Efraima un Manases cilšu zemju platības sastādīja aptuveni pusi no visas Izraēla ziemeļu ķēniņvalsts teritorijas, tās bija ļoti auglīgas un tādēļ vērtīgas. Manases un Efraima ciltis Izraēla ziemeļu ķēniņvalstī spēlēja vadošo lomu[6]. Jūdejas ķēniņvalstī neapšaubāmi galveno lomu spēlēja Jūdas cilts, no kuras nāca tās valdnieki kopš Dāvida kļūšanas par ķēniņu.
Vienotās valsts sadalīšanās iemesls bija greizsirdība un dziļās domstarpības starp Efraima cilti, kuras pārstāvji valdīja ziemeļos, un Jūdas cilti, kuras pārstāvji valdīja dienvidos. Kopā ar Efraima cilti[7] pret Jūdas cilti sacēlās arī pārējās ciltis, tādēļ minētā citāta 19. panta frāze “ar Jāzepu sabiedrotās Israēla ciltis” iegūst jēgu un kontekstu. Vēlāk Benjamīna cilts pievienojās Jūdas ciltij un ķēniņvalstij, tādejādi ziemeļu ķēniņvalstī atstājot 10 pārējās ciltis.
Izraēla ziemeļu ķēniņvalsts beidza pastāvēt 720. p.m.ē., kad to iekaroja un iznīcināja Asīrijas impērija. Šie notikumi aprakstīti 2. Ķēniņu 17:6 sekojoši: “Kad Asīrijas ķēniņš Hoseas devītajā valdīšanas gadā iekaroja Samariju, tad viņš aizveda Israēlu gūstā uz Asīriju un lika tiem dzīvot Helahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās.” Iekarotās valsts iedzīvotāji, faktiski 10 izraēla ciltis, tika izsūtīti jeb deportēti no savām zemēm. Kopš minētā notikuma īstas skaidrības par to, kur palikušas šīs 10 ciltis nav, tādēļ tās tiek sauktas par 10 pazudušajām ciltīm[8]. Benjamīna cilts, kā arī daļēji Simeona, Levītu un atsevišķi bēgļi no citām ciltīm asimilējās Jūdas ciltī, kas ir vienīgā mūsdienās skaidri identificējamā izraēla cilts.
Mormona Grāmatas pravietis Lehijs bija Jāzepa pēctecis (skat. 1. Nefija 5:14), tādejādi viņa dēlu pēcnācēji (nefijieši un lamanieši), kuru vēsture aprakstīta Mormona Grāmatā ir Jāzepa vēzda. Savukārt Bībele lielā mērā ir un tiek asociēta tieši ar Jūdas cilts pierakstiem.
Tādēļ Ecēhiēla 37:15-20 rakstītais skaidri atklāj to, ka pats Dievs pavēlēja saviem kalpiem rakstīt gan Jūdas un ar viņu apvienoto Israēla bērnu grāmatu – Veco un Jauno derību, gan arī Jāzepam, Efraima un visa ap viņu apvienotā Israēla nama grāmatu – Mormona Grāmatu. Minētajos pantos turklāt tiek atklāts, ka Tas Kungs pavēlējis (skat. 17. pantu) abas šīs grāmatas apvienot vienā, lai tās abas kopā veidotu Svēto Rakstu kanonu. Šodien mēs varam būt liecinieki šī Bībelē atrodamā pravietojuma piepildījumam.
Tālāk varam lasīt pravietojumu: “redzi, Es izvedīšu Israēla bērnus no to tautu vidus, kurp tie aizgājuši, Es tos salasīšu kopā un atvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē. Zīmīgi, ka cionisms un ebreju pulcēšanās savās vēsturiskajās mantojuma zemēs sākās pēc Mormona Grāmatas iznākšanas 19. gadsimta otrajā pusē. Jūdas un Jāzepa grāmatu apvienošanās simbolizē arī Izraēla un Jūdejas ķēniņvalstu izlīgšanu un apvienošanos. Pravietojuma par to, ka derības tauta tiks atkal apvienota un to vadīs Tas Kungs (22. pants), piepildīšanās vēl gaidāma nākotnē.
[1] https://en.wikipedia.org/wiki/Book_of_Ezekiel
[2] https://en.wikipedia.org/wiki/Book_of_Ezekiel
[3] Pergaments ir no dzīvnieku ādas veidots materiāls, uz kura rakstīja pirms papīra izgudrošanas. Tas nosaukts par godu tā rašanās vietai — Pergamai, kas atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā.
[4] https://en.wikipedia.org/wiki/Scroll
[5] https://lv.wikipedia.org/wiki/Izraēla
[6] https://en.wikipedia.org/wiki/Tribe_of_Joseph
[7] https://biblestudyministry.com/israel-split-kingdoms/
[8] https://en.wikipedia.org/wiki/Ten_Lost_Tribes