Dievs atklāja pravietim Nefijam vīziju, kurā viņam tika parādīta grāmata, kura ir jūdu pieraksts, kas satur Tā Kunga derības. Nefijam tika paskaidrots, ka no šīs grāmatas, tiks izņemtas “evaņģēlija daudzas daļas, kuras ir skaidras un pašas vērtīgākās, un arī daudzas Tā Kunga derības …” (1. Nefija 13:23-26). Tajā pašā vīzijā tika parādīts, ka Nefija pēcnācēji rakstīs citu grāmatu, caur kuru Dievs atklās daudzas lietas, kas būs skaidras un vērtīgas un ka nefijiešu pieraksti – darīs zināmas skaidrās un vērtīgās lietas, kas ir bijušas izņemas no pirmajiem jeb jūdu pierakstiem jeb Bībeles (1. Nefija 13:35-40).
Viena no šādām būtiskām mācībām un vienlaicīgi arī Tā Kunga derībām ir kristīšanās derība un priekšraksts. Vecās derības tekstā nav sastopams vārds kristīšanās, kā arī nav skaidras norādes uz šo priekšrakstu. Jaunās derības tekstā kristīšanās priekšraksts ir pieminēts, taču pietiekoši neskaidri, kā rezultātā mūsdienās dažādu kristīgo konfesiju sapratne par kristīšanos un pats priekšraksts ir ļoti atšķirīgs. Mormona Grāmatā pats Glābējs ir izskaidrojis kristīšanās derības būtību un izpildīšanas veidu (3. Nefija 11:21-28).
Kristīšanās, mazgāšanās vai iegremdēšana
Latviešu un angļu valodas tekstā Vecajā Derībā, kas tika sarakstīta galvenokārt senebreju valodā, mēs neatradīsim terminus “kristīt” (angl. baptize) vai “kristīšanās” (angl. baptism). Jaunajā derībā, kas tika sarakstīta galvenokārt grieķu valodā, šie vārdi ir atrodami. Grieķu valodas darbības vārds baptizō (grieķiski – βαπτίζω)[1] nozīmē “mazgāt”. Termins baptisma (grieķiski – βάπτισμα) tulkojams kā “mazgāšanās” vai “iegremdēšana”, un baptismos (grieķiski – βαπτισμός) ir termins, ar kuru tika apzīmēta rituālā mazgāšanās. Grieķu valodas tekstā Vecajā Derībā var atrast minētos terminus, piemēram saistībā ar Nāamanu (2.Ķēninu 5:10-12). Iepriekš minētais norāda uz to, ka kristīšanās priekšraksts varētu būt ticis praktizēts arī Vecās derības laikā, un ka liecības par to meklējamos citos apzīmējumos.
Vecās Derības tekstā līdzību ar šo kristīšanās priekšrakstu varam atrast saistībā ar vārdiem “mazgāšanās” un “iegremdēšanās”. Runājot par ebreju rituāliem, terminu “kristīšanās” parasti neizmanto, taču saskaņā ar viņu likumu jeb tradīciju tiek praktizēta tā saucamā tvilah, kas ir rituāla mazgāšanās, ko noteiktos gadījumos veic “dzīvajā ūdenī” vai arī īpašā baseinā, kas tiek dēvēts par mikveh[2].
Vai Jānis Kristītājs ieviesa ko jaunu vai atjaunoja kaut ko pazaudētu?
Liela daļa kristiešu uzskata, ka kristīšanās ir rituāls jeb priekšraksts, kas pirmo reizi tika ieviests Jaunās derības laikā. Savukārt Mormona Grāmatā vārdi “kristīt” un “kristīšana” ir pieminēti vairākus desmitu reižu laikā, kas attiecas uz Veco derību. Rodas jautājums, vai Mormona Grāmatā tas ar anahronisms (kādas vēsturiskas parādības kļūdaina attiecinājums uz citu laikmetu), vai tomēr mūsdienu izplatītā izpratne par kristīšanās priekšraksta vēsturi ir kļūdaina.
Jānis kristīja tūkstošus
Mateja 3:1-6 (skat. arī Marka 1:5) mēs varam lasīt, ka Jānis Kristītājs sludināja Jūdejas tuksnesī, un pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apgabals un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Jeruzālemē šajā laikā dzīvoja aptuveni 50’000 iedzīvotāju un kopā ar apkārtējiem apgabaliem to bija daudz vairāk. Jebkurā gadījumā tas nozīmē, ka daudzi tūkstoši ļaužu nāca kristīties pie Jāņa. Turklāt pie Jāņa nāca ne tikai parastā tauta, bet arī daudz farizeji un saduķeji (divu lielāko reliģisko novirzienu redzamākie pārstāvji, rakstu mācītāji). Jāņa 1:19 aprakstīts, ka jūdi pie Jāņa Kristītāja sūtīja priesterus un levītus, lai noskaidrotu, vai viņš nav Kristus vai kāds, par kuru pravietots rakstos.
Jānis sludināja, bet neveica brīnumus
Jāņem vērā arī tas, ka Jānis Kristītājs nerādīja ļaudīm zīmes un neveica brīnumus (skat. Jāņa 10:41), kas nodrošinātu viņa popularitāti laužu vidū, izņemot Jāņa savdabīgo ģērbšanos un ēdienkarti, tādēļ ļaužu uzmanību visticamāk piesaistīja tas, ko Jānis sludināja. Ja Jānis būtu sludinājis kaut ko jaunu – jaunas mācības un rituālus, kas ļaudīm nebija pazīstami, viņu labākajā gadījumā neuzklausītu vai padzītu, bet sliktākajā – nomētātu ar akmeņiem par zaimošanu. Taču tauta Jāni uzskatīja par pravieti (Mateja 14:5), kas nepārprotami norāda uz to, ka Jānis sludināja kaut ko visiem labi zināmu, kas bija pamatots Svētajos Rakstos (skat. Jesajas 40:3, Mateja 3:3, Marka 1:3, Lūkas 3:4).
Jānis sludināja pravietojumus no Rakstiem
Jānis sludināja grēku nožēlošanas kristību, atgriešanos no grēkiem jeb atgriešanos pie Dieva (skat. Mateja 3:2, 8, 11, Marka 1:4). Pēdējais Vecās Derības pravietis ir Maleahija[3], kurš dzīvoja 5 gadsimtā pirms Kristus, kas nozīmē ka jūdi un to reliģiskie vadītāji bija atkrituši, par ko liecināja gan Jānis, gan arī pats Jēzus.
Viss minētais apliecina to, ka kristīšanās kā derības ar Dievu priekšraksts jūdiem šajā laikā bija labi pazīstams, taču dēļ vispārējās atkrišanas no patiesības, tā netika praktizēja jau kādu laiku pirms Jāņa Kristītāja. Jānis Kristītājs neieviesa kaut ko jaunu un iepriekš nebijušu, bet atjaunoja priekšrakstu, ko ļaudis pazina.
Vēsturiskas liecības par kristīšanos Vecās derības laikā
Apmēra 25 km no Jeruzālemes, netālu no Nāves jūras atrodas vēsturisks ciemats ar nosaukumu – Kumrāna. Šajā vietā dzīvojuši esēnieši, kas kā savrupa reliģiska ebreju kopiena šajā vietā dzīvoja aptuveni 2.-1.gs. pirms Kristus[4]. Nāves jūras vīstokļi tika atrasti klints alās tieši šajā apvidū, un tie ir senākie atrastie Vecās derības tekstu manuskripti. Nāves jūras vīstokļi cita starpā satur daudzus reliģiskus tekstus, kas nav iekļauti mūsdienu Bībelē. Tiek uzskatīts, ka Jānis Kristītājs dzīvojis un saņēmis savu reliģisko audzināšanu tieši šajā kopienā. Interesanti, ka Betānija pie Jordānas upes, kur visticamāk kristīja Jānis Kristītājs, atrodas dažu kilometru attālumā no Kumrānas.
Senās Kumrānas ciemata drupās joprojām ir saglabājušies daudzi rituālie baseini, un šādi seni Vecās derības laikmeta baseini ir saglabājušies arī Jeruzālemē un citās vietās.
Esēnieši praktizēja kristīšanos kā simbolisku derības ar Dievu noslēgšanas rituālu, kurš sekoja grēku nožēlošanai. Saskaņā ar esēniešu komūnas likumiem (angliski Community Rules), kas ir daļa no atrastajiem Nāves jūras vīstokļiem, grēku nožēlošana bija kristīšanās priekšnoteikums: “Tie nedrīkst ieiet ūdenī … pirms tie nebūs attīrījuši sevi un novērsušies no to ļaunuma.”[5] Nāves jūras vīstokļu pētnieks Geza Vermes ir rakstījis: “Damaskas likumā ir atsevišķa sadaļa par šķīstīšanos ar ūdeni. … komūnas likumā ir runāts par šķīstīšanās rituālu saistībā ar stāšanos derībā. Šķiet, ka tas ir savdabīgs un svēts akts, kas līdzīgs kristiešu kristībām un kas ir simbolizējis attīrīšanos caur varu un šķīstīšanos ar tīru ūdeni.”[6]
M. M. Noa (angl. M.M. Noah) ievērojams deviņpadsmitā gadsimta ebreju senās kultūras pētnieks rakstīja:“Izraēlieši stājās derībā trīs posmos: caur apgraizīšanu, caur kristīšanos un caur upurēšanu. … Kristīšanās bija tuksnesī, pirms likums tika dots, kā ir sacīts: “Ej pie ļaudīm un liec tiem šķīstīties šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes” (skat. 2. Mozus 19:10).[7]
Ebreju enciklopēdijā varam lasīt, ka saskaņā ar tempļa laika rabīnu mācībām, kristīšanās līdzās apgraizīšanai un upurēšanai bija absolūti nepieciešamais priekšnoteikums jūdaisma pieņemšanai.[8] Turpat atklāts, ka kristīšanās izcelsme meklējama stāstā par Ādamu un Ievu, kuri savu grēku izpirkšanai ūdenī stāvot nožēlojuši (Vita Adæ et Evæ, i. 5-8).
Ko tieši attiecībā uz kristīšanos atjaunoja Mormona Grāmata?
Daļa no zemāk aprakstītajām patiesībām ir atrodamas Bībeles tekstā vismaz netiešā veidā, tādēļ tiks dotas atsauces arī uz attiecīgajiem Bībeles pantiem. Tas, ka dažādas kristīgās konfesijas Bībeles norādījums par kristīšanos interpretē krasi atšķirīgi, norāda uz to, ka skaidrās un vērtīgās mācības, kā arī Tā Kunga derības ir tikušas izņemtas no rakstiem. Sekojošas mācības ir atjaunotas caur Mormona Grāmatu.
Kristīšanās – derība starp cilvēku un Dievu
Kristīšanās nav tikai rituāls, bet tā ir derība jeb līgums starp Dievu un cilvēku. Dievs aicina cilvēku noslēgt svētu partnerības līgumu ar Viņu jeb derību caur kristīšanos. Dievs apsola cilvēkam piedot viņa grēkus (2. Nefija 31:17), dot Svēto Garu (2. Nefija 31:12-14), kā arī nodrošināt glābšanu jeb mūžīgo dzīvi Debesu valstībā. Cilvēkam no savas puses ir jāvēlas slēgt šo kristīšanās derību, jāvēlas kļūt par Dieva liecinieku un jāapņemas kalpot Dievam un ievērot Viņa baušļus līdz sava mūža galam (Mosijas 5:7-8, 18:8-10, 13, Alma 7:15, skat. arī Mateja 26:28, Romiešiem 11:27).
Kristīšanās ar iegremdēšanos ūdenī ir šīs derības noslēgšanas forma jeb ārēja izpausme, kas simbolizē Kristus un laicīgā cilvēka nāvi, iegremdējoties ūdenī un augšāmcelšanos jaunā, garīgā dzīvē, kad cilvēks iznāk ārā no ūdens (Jāņa 3:5).
Ticībai un grēku nožēlošanai jābūt pirms kristīšanās
Lai kvalificētos kristībām ir nepieciešams, lai cilvēkam būtu ticība Jēzum Kristum un lai tā būtu izpaudusies, cilvēkam nožēlojot savus grēkus (3. Nefija 11:23, 33, Moronija 8:25, skat. arī Apustuļu 2:38, Marka 1:15).
Kristīšanās – nepieciešama glābšanai
Dievs ir pavēlējis visiem cilvēkiem kristīties (2.Nefija 9:23-24, skat. arī Jāņa 3:3-5), un kristīšanās priekšraksts (kristīšanās derība un rituāls) ir absolūti nepieciešams, lai cilvēks varētu tikt izglābts Dieva valstībā (3. Nefija 11:33-34, 38-41, 2.Nefija 31:5-13, 21, skat. arī Jāņa 3:3).
Mazi bērni nav jākrista
Tas Kungs Mormona Grāmatā ir paskaidrojis, ka grēku nožēlošana un kristīšanās [ir paredzēta] tiem, kas ir atbildīgi un spējīgi darīt grēku, un ka bērnu vecākiem ir jānožēlo grēki un jātop kristītiem, un jāpazemojas kā viņu mazajiem bērniem, un viņi visi tiks izglābti kopā ar saviem mazajiem bērniem (Moronija 8:8-10, skat. arī Apustuļu 2:38).
Kristīšanās ar ūdeni un uguni
Glābšanas iemantošanai cilvēkiem ir jāseko Kristum, jānožēlo grēki, jātop kristītiem un jāsaņem Svētais Gars, kā arī jāiztur ticībā līdz galam (2. Nefija 31:21, 3. Nefija 12:1, 19:13, 27:17, 20, Moronija 2:1-3). Kristīšana ar ūdeni tiek īstenota iegremdējoties ūdenī, savukārt kristīšana ar uguni jeb Svētā Gara došana tiek izpildīta caur roku uzlikšanu cilvēkam uz galvas rokas un dodot Svēta Gara dāvanu (Apustuļu 2:38, 19:6).
Nepieciešamas pilnvaras no Kristus
Kristīšanās ir derīga Dieva priekšā, ja to veicis kāds, kas saņēmis atbilstošu pilnvarojumu no Dieva. Mormona Grāmatā aprakstīts, ka Kristus, apmeklējot nefijiešu tautu, deva šīs pilnvaras saviem mācekļiem (3. Nefija 11:21-22), un pavēlēja tiem kristīt ļaudis. Līdzīgi tas bija arī Jeruzālemē, kad ar atbilstošām pilnvarām kristīja Jānis Kristītājs un vēlāk Kristus apustuļi. Kad Pāvils satika kādus mācekļus, kas bija kristījušies, taču no kāda, kuram visticamāk nebija atbilstošas pilnvaras, Pāvils tos kristīja atkārtoti, un uzliekot rokas, deva tiem Svētā Gara dāvanu (Apustuļu 19:1-6).
Kristīšanas rituāla veikšanas veids
Mūsdienās dažādas kristīgās konfesijas veic kristīšanas rituālu ļoti atšķirīgos veidos, uzlejot tiem nedaudz ūdeni, apšļakstot ar ūdeni vai arī pilnībā iegremdējot tos ūdenī. Atšķirīgi arī ir vārdi, kas tiek teikti, izpildot šo priekšrakstu. Apmeklējot savu tautu rietumu puslodē, Jēzus ļoti skaidri paskaidroja, kā pareizi izpildāms šis svētais kristīšanas priekšraksts, un kādi vārdi sakāmi, proti:
… jūs iesit un nostāsieties ūdenī, un Manā Vārdā jūs kristīsit tos. Un tad lūk, šie ir tie vārdi, ko jūs teiksit, nosaucot tos Vārdā, sacīdami:
Būdams pilnvarots no Jēzus Kristus, es kristīju tevi Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā. Āmen.
Un tad jūs iegremdēsiet tos ūdenī, un nāksit atkal laukā no ūdens.
Un tādā veidā jūs kristīsit Manā Vārdā; …
Un atbilstoši tam, kā Es pavēlēju, tā jūs kristīsit. Un nebūs strīdu jūsu starpā, kā jums līdz šim bija (3. Nefija 11:23-28, Moronija 6:1-4).
Caur kristīšanos varat kļūt brīvi
Kristīšanās nav tikai formāls rituāls, kurš kaut kādu iemeslu dēļ mums jāveic, lai mēs varētu ieiet Debesu valstībā. Mormona Grāmatā atklāts, ka caur kristīšanās derību mēs tiekam attīrīti no saviem grēkiem un saņemam Svēto Garu, un caur šo patiesības Garu jeb caur Kristu, kas ir patiesība, un tikai caur Viņu, mēs varam būt patiesi brīvi un patiesi laimīgi.
Mosijas 5:7-8 šī patiesība ir atklāta sekojoši: “… tās derības dēļ, ko jūs noslēdzāt, … jūs esat tapuši brīvi, un nav neviena cita vārda, ar ko jūs varētu tapt brīvi. Nav neviena cita vārda, ar ko glābšana nāktu; tādēļ es gribētu, lai jūs uzņemtos Kristus Vārdu, visi jūs, kas esat stājušies derībā ar Dievu, ka jūs būsit paklausīgi līdz jūsu dzīves beigām.”
[1] https://en.wikipedia.org/wiki/Baptism
[2] https://en.wikipedia.org/wiki/Ritual_washing_in_Judaism
[3] https://en.wikipedia.org/wiki/Malachi
[4] https://en.wikipedia.org/wiki/Essenes
[5] Hovlets Dunkans (Howlett, Duncan), The Essenes and Christianity. New York: Harper Collins, 1957, 140.lp.
[6] Roberts J. Vodfords (Robert J. Woodford), How much do we know about baptism before Christ’s time? https://www.churchofjesuschrist.org/study/ensign/1991/07/i-have-a-question/how-much-do-we-know-about-baptism-before-christs-time?lang=eng
[7] Times and Seasons, 1 Jan. 1846, 1082 lp.