Ziemassvētki tiek svinēti, pieminot Jēzus Kristus dzimšanu. Kā galvenais un parasti arī vienīgais informācijas avots par šo notikumu tiek izmantota Bībele. Tomēr Bībele nav vienīgie senie raksti, kas apraksta ar Jēzus dzimšanu saistītos notikumus. Mormona Grāmatā atrodami papildus pravietojumi, cita vērtīga un interesanta informācija saistībā ar Pasaules Glābēja dzimšanu.
Ko mēs zinām un ko nezinām no Bībeles par Jēzus dzimšanu?
Vecās Derības tekstā atrodami pravietojumi par to, kā Pestītājs nāks pasaulē. Jesaja pravietoja par to, ka jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu (Jesajas 7:14). Pravietis Mihas zināja, ka Jēzus piedzims Bētlemē (Mihas 5:1), savukārt Dāvids bija redzējis vīzijā un aprakstīja to, ka jaundzimušo ķēniņu pielūgs gani no tuksneša, un viņam nesīs dāvanas augstdzimušie no tālām zemēm (Psalmi 72:9-10).
Bībeles tekstā nav atrodami pravietojumi par Dieva dēla dzimšanas laiku, kā arī Vecās Derības tekstā nav atklāts viņa vārds – Jēzus Kristus. Tajā pašā laikā trīs gudrie vīri zināja to, kad jādzimst Jūdu ķēniņam (Mateja 2:1-2).
Kaut arī no Jaunās derības mēs uzzinām, ka gani izpauda to, ko eņģelis tiem bija sacījis par jaundzimušo ķēniņu, un visi, kas to dzirdēja izbrīnījās (Lūkas 2:17-18), nav zināms cik daudz ļaužu uzzināja, ka dzimis ilgi gaidītais Mesija un kādas pārmaiņas tas ienesa tās zemes laužu dzīvē.
Ko par Kristus dzimšanu atklāj Mormona Grāmatā?
Jēzus dzimšanas laiks
Mormona Grāmatas pravieši bija saņēmuši atklāsmes par Dieva Dēla dzimšanas laiku. Pravietis Nefijs rakstīja: “Jā, tieši seši simti gadus no tā laika, kad mans tēvs pameta Jeruzālemi, pravieti Dievs Tas Kungs cels no jūdu vidus—tieši Mesiju jeb, citiem vārdiem, pasaules Glābēju “(1. Nefija 10:4). Turklāt Mormona Grāmatas apraksts sākas ķēniņa Cedekijas valdīšanas pirmā gada sākumā (1. Nefija 1:4), kas saskaņā ar mūsdienu Bībeles pētnieku uzskatiem bija 598. g.p.m.ē. Bībeles pravietis Jeremija bija šī jūdu ķēniņa padomdevējs, tomēr viņš neuzklausīja pravieša padomus (2. Ķēniņu 24:17-20, Jeremijas 52:2-3). Nefijiešu tautas pravieši zināja šo pravietojumu, tādēļ gaidīja šo īpašo notikumu un aicināja ļaudis sagatavoties Tā Kunga atnākšanai (Helamana 14:1-9).
Kā gudrie vīri uzzināja, kad dzims Jēzus
Atklāsme par Jēzus Kristus dzimšanas laiku tika saņemta laikā, kad Lehijs ar ģimeni izceļoja no Jeruzālemes – apmēram 600 gadus pirms Kristus dzimšanas. Viņi ceļoja pa Arābijas tuksnešiem aptuveni 8 gadus līdz sasniedza lielos ūdeņus jeb Indijas okeānu, domājams mūsdienu Omānas teritorijā, Dofāras reģionā. Ceļošana pa šiem tuksnešiem ir ceļošana no vienas akas līdz nākamajai. Katra aka tuksnesī ir oāze, kura kādam pieder un tiek apsargāta kā liels dārgums un vitāls dzīvības nodrošināšanas resurss. Šo astoņu gadu laikā Lehija ļaudis noteikti komunicēja ar daudziem cilvēkiem, un Nefijs šajā laikā sludinātāja (M&D 33:8). Aptuveni šajā laika no Jeruzālemes reģiona bēgļu gaitās devās citas ebreju izceļotāju grupas un vairākas no tām apmetās un dzīvoja Arābijas pussalā.
Pastāv pamatots viedoklis, ka gudrie vīri, kuri apciemoja jaundzimušo Jūdu ķēniņu un dāvāja tam zeltu, vīraku un mirres, bija ebreju izcelsmes vai vismaz ticīgi ļaudis no austrumiem, kas varētu būt Dofāras reģions Omānā. Šajā reģionā tika un joprojām tiek iegūts vīraks (saulē kaltēti koka sveķi), kuru tajā laikā mainīja pret zeltu proporcijā 1:1 un kuru ar karavānām pa zelta-vīraka ceļu nogādāja uz Mezopotāmiju, Vidusjūras reģionu un Ēģipti.
Vienīgais mūsdienās zināmais avots, kurā atrodams pravietojums par Jēzus Kristus dzimšanas laiku, ir Mormona Grāmatā atrodamie Nefija pravietojumi, tādēļ zināšanas par Jūdu ķēniņa jeb Mesijas dzimšanas laiku gudrie vīri varēja iegūt tikai no saviem senčiem, kuri savukārt visticamāk bija dzirdējuši Nefija pravietojumu un bija pierakstījuši to.
Jēzus Kristus vārds
Vecajā Derībā nav atrodams vārds, ar kuru Tas Kungs bija pazīstams kopš savas laicīgās dzīves – Jēzus Kristus. Jēzus ir viņa vecāku dotais vārds, savukārt Kristus ir Viņa tituls, kura nozīme ir Mesija jeb Glābējs (Pestītājs). Vecajā Derībā ir atrodami daudzi Kristus tituli, taču ne pats vārds – Jēzus. Domājams, ka šis vārds ir bijis zināms Vecās derības praviešiem, taču kaut kādu iemeslu dēļ tas nav ticis iekļauts grāmatas tekstā, vai arī laika gaitā pazudis no teksta. “Kristus” ir vārda “mesija” grieķu valodas ekvivalents. Personvārda Jēzus izcelsme ir ebreju vārds – Ješuā (יְהוֹשֻׁעַ), kurš sastāv no divām daļām. Pirmā vārda daļa “Je” ir saistāma ar Dieva vārdu – Jehova, savukārt otrā “šuā” ar vārdu – glābšana. Tādējādi personvārda Jēzus jeb Ješuā nozīme ir – Jehova pestī. Šī vārda nozīme atklāj Jēzus Kristus dzīves misiju, un neapšaubāmi Dievs bija atklājis to saviem praviešiem, kuru atklāsmes ir atrodamas arī Mormona Grāmatā.
Pravietis Nefijs, kurš dzīvoja aptuveni 616.-544. g.p.m.ē., rakstīja: “saskaņā ar praviešu vārdiem un arī Dieva eņģeļa vārdu Viņa Vārds būs Jēzus Kristus, Dieva Dēls.” Mormona Grāmatā vārdu salikums “Jēzus Kristus” atrodams 51 reizi un vārds Jēzus – vēl 113 reizes, turklāt vairumā gadījumu šie vārdi atrodami pierakstos, kas veikti pirms Kristus dzimšanas.
Kas Jēzus dzimšanas laikā notika Amerikā?
Mormona Grāmatas pravieši bija saņēmuši atklāsmes par Dieva Dēla dzimšanas laiku un vietu (1. Nefija 10:4; 1. Nefija 11:13, 2. Nefija 25:19, Alma 7:10). Nefijiešu pravieši zināja arī to, ka nefijiešiem tiks dotas zīmes, kas liecinās par Dieva dēla dzimšanu, miršanu un augšāmcelšanos, kā arī to, ka pēc augšāmcelšanās Kristus parādīsies nefijiešiem apsolītajā zemē (2. Nefija 26:1, 3).
Pravietis, kuru dēvēja par Samuēlu-lamanieti, sludināja nefijiešiem un pravietoja par Kristus dzimšanu un ar to saistītajām zīmēm 5 gadus pirms šī īpašā notikuma (Helamana 14:1-9). Viņš pravietoja, ka pirms Jēzus dzimšanas nefijiešu zemē būs liela gaisma debesīs un naktī nebūs tumsas, tā ka cilvēkiem liksies, it kā tā būtu diena, kā arī ka parādīsies jauna zvaigzne (14:3-5). Pravietis aicināja ļaudis nožēlot grēkus, sagatavojot ceļu Tā Kunga atnākšanai, un izskaidroja Dieva Dēla misiju (14:8-9, 13-19). Pravietis pravietoja arī par zīmēm, kas tiks dotas nefijiešiem saistībā ar Glābēja nāvi un augšāmcelšanos (14:20-29).
Daudzi cilvēki noticēja pravieša vārdiem, stājās derībā ar Dievu un kļuva par Kristus mācekļiem, tomēr lielākā tautas daļa nocietināja savas sirdis vēl vairāk, atsakoties ticēt Dievam (15:1-6). Kaut arī vairāki pravietojumi sāka piepildīties, daži neticīgie apgalvoja, ka Samuēla-lamanieša pareģotais Kristus dzimšanas laiks jau ir pagājis (3.Nefija 1:4-6). Neticīgie, kas bija vairākumā, pat noteica dienu, kad pravietojuma nepiepildīšanās gadījumā, ticīgie tiks nodoti nāvei (1:9). Noliktajā dienā, saulei norietot, nebija tumsas. Ļaudis visā šajā zemē pārliecinājās, ka pravietojums ir piepildījies. Nākamajā rītā saule uzlēca savā noliktajā kārtībā, un ļaudis zināja, ka tā bija diena, kad jāpiedzimst Tam Kungam (1:15-19). Piepildījās visi pravietojumi līdz pat katram sīkumam un jauna zvaigzne parādījās (1:20-21). Tā rezultātā lielā ļaužu daļa noticēja pravietojumiem, nožēloja grēkus, pievērsās un kristījās, un sākās miers tai zemē (1:22-23).
Ņūarkas pilsētā, Ohaio štatā, ASV joprojām ir saglabājušies ievērojami zemes uzbērumi, kuri datēti ar laiku, kad piedzima Jēzus. Uzbērumu forma un izvietojums norāda uz to, ka šie ļaudis tāpat kā ebreji laiku skaitījuši saskaņā ar mēness kalendāru. Šajos uzbērumos atrasti seni akmeņi ar gravējumiem senebreju valodā, un uz viena no tiem atrodami desmit baušļi. Domājams, ka uzbērumus izveidojuši augstāk minētie ļaudis, kas zināja par Glābēja nākšanu pasaulē.
Minētais liecina par to, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un visu tautu un cilvēku Glābējs un ka Dievs mīl visus savus bērnus un atklāj tiem patiesību saskaņā ar viņu ticību un uzticību. Jāzeps, Marija un Betlēmes gani nebija vienīgie, kuri zināja un liecināja, ka pasaulē ir nācis ilgi gaidītais Dieva Dēls. Mormona Grāmata sniedz papildus ieskatu notikumos, kuri saistās ar Kristus dzimšanas svētku jeb Ziemassvētku svinēšanu mūsu dienās.