Saskaņā ar 1. Nefija grāmatā atrodamo informāciju Lehija ģimene pēc 8 gadu ceļojuma tuksnesī nonāca zemē, ko viņi nosauca par Pārpilnību tās daudzo augļu un arī savvaļas medus dēļ … un viņi uzslēja savas teltis jūras krastā (1. Nefija 17:5-6). Šajā vietā saskaņā ar Dieva pavēli tika uzbūvēts kuģis, ar kuru Lehija ļaudis nonāca apsolītajā zemē.
Kādu informāciju mums par šo vietu sniedz Nefija apraksts Mormona Grāmatā?
- Pārpilnības zeme bija pie jūras – Irrenantuma (1. Nefija 17:5)
- šajā vietā auga daudz augļi (1. Nefija 17:5)
- tur varēja atrast savvaļas bišu medu (1. Nefija 17:5)
- netālu no turienes atradās klinšaini kalni (1.Nefija 17:7, 16)
- tur bija atrodama metālu rūda (1.Nefija 17:9-10, 16)
- netālu no ostas bija tuksnesis, kurā varēja nomedīt savvaļas zvērus un iegūt gaļu un zvēru ādas (1. Nefija 17:11, 18:6)
- tur bija atrodami akmeņi dzirksteļu iegūšanai (1. Nefija 17:11)
- tur bija osta, kurā bija iespējams uzbūvēt pietiekoši lielu kuģi, lai šķērsotu okeānu (1. Nefija 18:4)
- šajā vietā bija iespējams iegūt kokmateriālus (1. Nefija 18:1-2)
- tur bija klintis jūras krastā ar dziļu jūru pie tām (1. Nefija 17:48)
Jebkurai vietai, kura varētu pretendēt kā iespējamā Pārpilnības zeme, vajadzētu atbilst visām augstāk minētajām pazīmēm. Mormona Grāmatas apgalvojums 1830.gadā, kad tika izdota grāmata, par to, ka Arābijas pussalā atrodas oāze jeb zeme ar daudz augļiem, savvaļas bišu medu, ostu, kalniem, metāla rūdām un pieejamiem kokmateriāliem okeāna kuģu būvēšanai, daudziem šķita absurds. Tomēr šodien visi minētie elementi ir atrodami vienuviet, proti – Omānā, Dofāras reģionā, kurā atrodas unikāla, dabīgi veidojusies osta – Khor Rori.
Jūra – Irreantums
Nefijs rakstīja: “… mēs arī ieraudzījām jūru, kuru mēs nosaucām par Irreantumu, kas, iztulkojot, ir—lielie ūdeņi.” (17:5) Visticamāk, ka Nefija ģimenes locekļi bija redzējuši tikai Sarkano jūru. Sarkanās jūra Akabas līcī ir pietiekoši šaura, lai būtu iespējams redzēt otru krastu. Labākajā gadījumā kāds no viņiem bija redzējis Vidusjūru, taču diez vai kāds agrāk bija redzējis okeānu.
Nefijs savā aprakstā iekļauj nosaukumu, kas atšķiras no jūras nosaukuma, turklāt sniedz šī vārda, kas visticamāk nebija ebreju valodas vārds, skaidrojumu – lielie ūdeņi.
Mūsdienās lingvisti ir veikuši pētījumus atklājot, ka šī vārda izcelsme ir saistīta ar senu semītu valodas dialektu, kurā runājuši ļaudis Dienvidarābijas reģionā[1]. Šajā vārdā atrodami pavisam četri elementi, kuru burtisks tulkojums būtu “ūdens pārpilnībā”, kas atbilst Nefija sniegtajam skaidrojumam. Interesanti, ka šo vārdu var sasaistīt arī ar ēģiptiešu valodu, kuras elementu tulkojums būtu – “varenie ūdensceļi”. Turklāt senatnē jūra pie Arābijas pussalas jeb Arābijas jūra latīņu valodā tika dēvēta par Erythraeum, kas ir visnotaļ līdzīgs angļu valodas tekstā atrodamajam terminam – Irreantum. Šo jūru vēl 1. gs. p. K. grieķi dēvēja par Erythraeum.
Daudz augļu
Apmeklējot vietējos tirgus Salalā pilsētā, kas ir lielākā šī reģiona pilsēta, tajā var atrast lielāko daļu no augļiem, kuri ir pazīstami Latvijā, kā arī vairākus augļus, kuri iepriekš nav redzēti, un kuri nosaukumi raksta autoram nav zināmi. Šajā reģionā kopš senatnes tiek izmantotas lauku apūdeņošanas kanālu sistēmas, nodrošinot ar nepieciešamo mitrumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Dienvidarābijas krasts gar Indijas okeānu stiepjas vairāk kā 2000 km garumā, un visā šajā reģionā ir tikai viena ievērojama dabīga oāze, kurā ir pietiekošs mitrums, lai tajā būtu daudz augļu un savvaļas bišu medus, kā arī visi pārējie Nefija aprakstā minētie elementi. Proti, tā ir Karas kalnu grēda (Qara mountains) Dofāras reģionā, kas stiepjas apmēram 30 km garumā, aiztur dienvidu rietumu musona vēju nestos mākoņus, tādēļ reģions saņem ievērojami vairāk mitruma nekā jebkur citur Arābijas pussalas dienvidu daļā.
Pretstatā pārējām Arābijas pussalas vietām, Dofāras reģions ir kā paradīze, kurā aug puķes, krūmi, koki, plūst upes, sastopami ūdenskritumi un attiecīgi tajā dzīvo plašs klāsts ar dažādiem dzīvniekiem.
Savvaļas bišu medus
Augstāk minētais attēls uzņemts 2006.gadā alā pie klints, no kuras ir redzama Khor Rori osta un uz kuras sienām turklāt atrodami ļoti seni buru kuģu zīmējumi.
Salalā pilsētas tirgū var nopirkt parasto medu, kā arī var nopirkt savvaļas bišu medu, kurš ir vairākas reizes dārgāks par parasto. Savvaļas bišu medus dārdzība izskaidrojam ar to, ka iegūt šo medu ir ļoti sarežģīti un tā apjoms ir ļoti ierobežots.
Kalns Dieva pielūgšanai
Karas kalnu grēda (Qara mountains) Dofāras reģionā stiepjas apmēram 30 km garumā. Šo kalnu augstums ir apmēram 1 km virs jūras līmeņa, un šī kalnu grēda atrodas dažu kilometru attālumā no Khor Rori ostas. Apmēram 30 km attālumā atrodas lielākais kalns šajā reģionā – Samhana (Jabal Samham), kas ir 2,1 km virs jūras līmeņa augsts. Nefijs pēc Dieva aicinājuma visticamāk kāpa un pielūdza Dievu vienā no minētajiem kalniem (1. Nefija 17:6).
Metālu rūdas
Dofāras reģions ir viens no tikai dažām vietām Arābijas pussalā, kur iespējams atrast metālu rūdas. 1998. gadā veiktajos pētījumos tika atrastas divas dažādas dzelzi saturošas rūdas, proti – magnetīts (magnētiskā dzelzsrūda) un hematīts (sarkanā dzelzsrūda). Šīs rūdas ir raksturīgas Samhana kalna apkaimē. No magnetīta un hematīta Nefijs varēja izgatavot nepieciešamos darbarīkus kuģa būvniecībai.
Interesanti, ka apmeklējot sena tempļa drupas Khor Rori ostā, raksta autors atrada rūdas izdedžus, kas liecina, ka dzelzs kausēšana un apstrāde notikusi arī tieši blakus ostai, kurā Nefijs būvēja kuģi. Lai izkausētu metāla rūdu nepieciešams sasniegt kausēšanas temperatūru līdz no 1100 ºC līdz 1500 ºC, un tādu temperatūru nav iespējams sasniegt bez papildus skābekļa pievadīšanas. Nefijs šajā sakarā sniedz detalizētu aprakstu par to, ka viņš pagatavoja plēšas no zvēru ādām, tādejādi kontrolējot nepieciešamo skābekļa pieplūdi un attiecīgi – krāsns temperatūru (1. Nefija 17:9-11, 16).
Akmeņi dzirksteļu iegūšanai
Nefijs savā aprakstā min, ka viņš sasita kopā divus akmeņus, lai varētu dabūt uguni (1. Nefija 17:11). Visbiežāk dzirksteļu iegūšanai izmanto kramu. Krams, joprojām ir brīvi atrodams Dofāras reģionā starp Šišru (Shisr) jeb Ubaru un Takas (Taqah) pilsētu, kas atrodas pāris kilometru attālumā no Khor Rori ostas.
Zvēri un gaļa no tuksneša
Nefijs izgatavoja plēšas no zvēru ādām (1. Nefija 17:11), kā arī minēja, ka pirms došanās pāri okeānam viņi sagatavoja gaļu no tuksneša (1. Nefija 18:6). Iespējams, ka plēšanas tika izgatavotas no mājlopu ādām, savukārt gaļa no tuksneša tika iegūta medījot savvaļas zvērus.
Dofāra ir vienīgais reģions Arābijā, izņemot mūsdienu fermas ar gaisa dzesēšanas sistēmām, kur tiek audzēti mājdzīvnieki. Dofāras reģionā viena no svētvietām ir pravieša Ījāba kapa vieta. Bībelē atrodamais apraksts par to, ka Ījābam piederēja 7000 sīklopu, 3000 kamieļi un 500 vērši (Ījaba 1:3) liecina par to, ka reģions, kurā dzīvoja Ījabs bijis ļoti bagāts. Dofāras reģions perfekti atbilst šim aprakstam, jo tieši šeit auga vīraka koki, no kuriem iegūtais vīraks tika pārdots par zeltu svara proporcijā 1:1, padarot šo reģionu ārkārtīgi bagātu. Šeit sākās vīraka tirdzniecības ceļš, kas veda uz Vidusjūras reģionu un Ēģipti.
Dofāras reģiona kalnos dzīvo aptuveni 20 dažādas zīdītāju sugas, t.sk. karakals, leopards, Arābijas gazele, kalnu kazas, oriksi, antilopes un citi, kurus Nefijs un viņa brāļi varēja medīt, lai iegūt gaļu pārtikai.
Osta liela kuģa būvniecībai
Kuģi, kas ir spējīgs šķērsot okeānu, nav iespējams uzbūvēt vienkārši okeāna krastā, jo tā ievērojamā svara dēļ, to nebūtu iespējams nolaist ūdenī pēc tā pabeigšanas. Tādēļ vispirms tiek izgatavots kuģa karkass, tas tiek ielaists ūdenī, kur tā materiāli piebriest, nodrošinot kuģa karkasa ūdens necaurlaidību, un tad būvniecība tiek pabeigta uz jau “peldoša” kuģa. Gadījumā, ja kāds mēģinātu būvēt kuģi okeāna krastā, neizmantojot ostu, pirmā nopietnā vētra sadragātu vēl neuzbūvēto kuģi.
Senā Khor Rori osta (iekļauta UNESCO kultūras vēstures mantojuma sarakstā) mūsdienu Omānas teritorijā Dofāras reģionā atbilst visiem elementiem, kurus savā pierakstā iekļāvis Nefijs. Tur ir bijusi osta krietnu laiku pirms tur ieradās Lehija ģimene. Kuģi no šīs ostas ceļoja gan uz Indiju, gan uz Āfrikas krastiem, īstenojot ceļojumus pa okeānu.
Khor Rori osta ir unikāla dabīga osta, kuru no abām pusēm ieskauj milzīgas dabīgas klintis – moli, kas aizsargā ostu no lielajiem okeāna viļņiem. Osta iestiepjas sauszemē vairāk kā pāris kilometru garumā ar vairākām “kabatām”, kuras nodrošina no viļņiem pasargātus ūdeņus.
Kokmateriāli
Nefijs nav devis skaidrojumu tam, vai viņi paši cirta kokus un gatavoja kokmateriālus kuģa būvēšanai, vai arī iegādājās jau sagatavotus kokmateriālus. Katrā ziņā termina kokmateriāli (1. Nefija 18:1-2) izmantošana, norāda uz to, ka kāds kokus jau bija sagatavojis tālākai izmantošanai.
Dofāras reģionā aug kalnu kļavas (sycamore-fig trees) kā arī citi koki, kas ir piemēroti lielu kuģu būvēšanai. Turklāt jau tajā laikā kokmateriāli kuģu būvēšanai uz konkrēto ostu tika importēti no Indijas. Vēsturiskie pierādījumi apliecina, ka Omānā kuģi ir būvēti jau aptuveni 4500 gadus[2].
Klintis jūras krastā
Savos pierakstos Nefijs iekļāvis aprakstu par gadījumu, kad viņa brāļi bija dusmīgi .. un gribēja [viņu] iemest mani jūras dziļumos (1. Nefija 17:48). Lielākā daļa no okeāna krasta šajā reģionā ir lēzena, tādēļ nevienu nav iespējams ņemt un iemest jūras dziļumos, savukārt Khor Rori ostu no abām pusēm iekļauj aptuveni 30 metrus augstas klintis, kas iestiepjas okeānā apmēram 200 no krasta. Ļoti ticams, ka tieši šeit Nefija brāļi plānoja iemest Nefiju jūras dziļumos, kas rezultētos ar drošu Nefija nāvi. Turklāt gadījumā, ja notikušajam nebūtu liecinieku, to varētu izskaidrot ar nelaimes gadījumu, Nefijam nokrītot no klints.
Raksta autors ir apmeklējis augstāk aprakstītās vietas Omānā un personīgi pārliecinājies par augstāk aprakstītajiem faktiem. Redzot visas šīs vietas un visus minētos stāsta elementus līdzās vienu otram, pārliecība un sajūta par to, ka Nefijs ir aprakstījis patiesus notikumus, kļūst fundamentāla.