Kā senatnē izmantoja zīmogus?

Senatnē, kad samērā maza iedzīvotāju daļa prata lasīt un rakstīt, ietekmīgi ļaudis izmantoja zīmogus, lai apliecinātu dokumentus līdzīgi tam, kā mūsdienās tiek izmantots paraksts. Parasti zīmogi tika izgatavoti no pusdārgakmeņiem, kaula, stikla, bronzas vai sudraba. Visbiežāk tos iestrādāja gredzenā, vai izurba caurumiņu, iekāra auklā un pakāra kaklā. Arheoloģiskie atradumi atklāj, ka uz māla traukiem, kuros glabāja vīnu vai eļļu, kā arī uz citiem vērtīgiem priekšmetiem nereti tika veikts zīmoga nospiedums, lai apliecinātu īpašumtiesības.

Izraēlas teritorijā atrastie zīmogi, attēls no vietnes: https://www.imj.org.il/en/collections/198071 Foto © Israel Museum, Jerusalem, David Harris

Papirusa dokumenti tika sarullēti, sasieti ar auklu un aizzīmogoti ar mīkstu mālu, kurā iespieda zīmoga nospiedumu. Zīmogi saturēja uzrakstus spoguļrakstā, lai pēc to izmantošanas, iespiedumu varētu izlasīt. Uz zīmogiem bija atrodams īpašnieka vārds un tēva vārds, ko tajā laikā izmantoja kā uzvārdu, kā arī kāds ornaments.

Kas ir Muleka zīmogs?

Viens no šādiem seniem artefaktiem ir Jeruzālemē atrastais attēlā redzamais zīmogs. Zīmogs izgatavots no zilgani zaļa malahīta akmens ovālā formā ar uzrakstu “pieder Malkijam, ķēniņa dēlam” un ornamentiem. Akmens ir 1,5 cm garš, 1,1 cm plats un tikai 0,7 cm biezs. Tas datēts ar 6. gadsimta beigām un 7. gadsimta sākumu pirms mūsu ēras. Šis artefakts atrodas senu artefaktu kolekcionāra Shlomo Moussaieff privātā kolekcijā[1].

Muleka zīmogs un tā ilustrācija, attēls no vietnes: https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1327&context=jbms

Zīmoga labajā pusē senebreju valodā rakstīts: “pieder Malkijam”, savukārt kreisajā pusē: “ķēnina dēlam”[2]. Senebreju valodā tiek rakstīti tikai līdzskaņi, tādēļ faktiski personas vārds rakstīts kā MLK, ko var izlasīt kā gan kā Malkia, gan arī kā Mulek.

Malkija (Muleks), ķēniņa dēls un Bībele

Vecās derības Jeremijas grāmatā varam lasīt par to, ka pravieti Jeremiju ieslodzīja ”ķēniņa dēla Malkijas ūdens tvertnē, kas atradās pils pagalmā.” (Jeremijas 38:6).

Sena ūdens tvertne Jeruzālemes apkaimē, kādas tajā laikā un apvidū mēdza izmantot kā ieslodzījuma vietas un kādā visticamāk tika ieslodzīts Jeremija, attēls no vietnes: https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1327&context=jbms

Šajā pantā ebreju valodā lietotais personas vārds Malkija ir precīzi tas pats, kas attēlots uz Muleka zīmoga. Vārds Malkija burtiski nozīmē “Jehova ir ķēniņš”. Šis vārds sastāv no mlk, kas nozīmē – ķēniņš, un yhw, kas apzīmē dievišķo vārdu – Jehova[3]. Tādejādi pastāv ļoti liela iespēja, ka Malkija, kuram piederējis konkrētais zīmogs un Jeremijas 38:6 minētais Malkija ir viena un tā pati persona.

Bībeles teksts ļauj mums saprast, ka šajā Jeremijas kalpošanas posmā Izraēla ķēniņš bija Cedekija (Jeremijas 38:5). Cedekijas dēlu skaits un vārdi Bībeles tekstā nav atrodami, taču mēs zinām, ka Cedekijas dēli tika nogalināti tēva acu priekšā (2. Kēniņu 25:7). Minētais pants gan neatklāj, vai nogalināti tika visi Cedekijas dēli. Turklāt zināms, ka Cedekijas sievas un meitas izdzīvoja un izbēga no Jeruzālemes izpostīšanas (Jeremija 41:10; Josephus, Antiquities, 10.8.2), tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Malkija ķēniņa dēls varētu būt viens no izdzīvojušajiem. Iespējams, ka Malkija šajā laikā atradās kopā ar savu māti, vienu no Cedekijas sievām un tādēļ paglābās.

Muleks (Malkija) un Mormona Grāmata

Mormona Grāmata satur aprakstu par trīs ļaužu grupām, kas izceļoja no vecās pasaules un apmetās apsolītajā zemē – Amerikas kontinentā. Viena no šīm ļaužu grupām bija tā saucamie mulekieši, kas tika saukti Muleka, Cedekijas dēla vārdā (skat. Helamana 6:10, Mosijas 25:2). Viņi izceļoja no Jeruzālemes laikā, kad Jeruzāleme tika nopostīta, Cedekija tika izvests gūstā uz Bābeli un Cedekijas dēli tika nogalināti, izņemot tikai Muleku (Helamana 8:21, Omnija 1:15-16). Vēlāk mulekieši apvienojās ar nefijiešiem, Mosija kļuva par šīs apvienotās tautas ķēmiņu, un turpmāk viņi tika pieskaitīti nefijiešiem (Mosijas 25:2-13).

Vai Jeremijas 38:6 minētais Malkija ķēniņa dēls varētu būt Mormona grāmatas Muleks?

Pastāv vairāki argumenti, kas liek domāt, ka atrastā zīmoga īpašnieks Malkija varētu būt ķēniņa Cedekijas dēls, kā arī – ka šī pati persona bija Muleks, apraksts par kuru atrodams Mormona Grāmatā.

Pirmkārt, viscaur tuvajos austrumos tituls “ķēniņa dēls” tiek attiecināts tikai uz tiešajiem valdnieka dēliem, kas kalpoja kādā augstā valsts amatā[4]. Otrkārt, to, ka ķēniņa dēli bija nereti atbildīgi par gūstekņu apcietināšanu un cietumiem, apstiprina Vecās derības teksti (skat. 1. Ķēniņu 22:26-27; Jeremija 36:26; 38:6). Ķēniņu dēli ieņēma arī citus valstiskus amatus  (skat. 2. Ķēniņu 15:5; 2. Laiku 28:7). Treškārt, personas vārds Malkija ir atrasts ir divām māla lauskām dienvidu Jūdejas pilsētā Aradā, un Telavivas universitātes Arheoloģijas departamenta vadītājs Johanans Ahoroni (Yohanan Aharoni) ir izteicies: “Malkija ir bieži sastopams personas vārds un tā sauca vienu no ķēniņa Cedekijas dēliem.”[5] Ceturtkārt, atšķirības šī rakstītā vārda izrunā – Malkia un Mulek var tik izskaidrotas ar feniķiešu valodas izrunas īpatnībām, kā arī ebreju vārda ķēniņš (mlk) samazināmo formu, kas latviskojot atbilstu frāzei – “mazais ķēniņš”.

Nelielais, taču ievērojamais arheoloģiskais atradums – Muleka zīmogs, ir arheoloģisks artefakts, kas apstiprina Mormona Grāmatā pieminēta cilvēka identitāti, un caur to arī šī senā pieraksta autentiskumu.

[1] Robert Deutsch, Andre Lemaire, Biblical Period Seals in the Shlomo Moussaieff Collection (Tel Aviv: Archaeological Center Publications, 2000), 29. lp., priekšmets Nr. 23.

[2] Chadwick, Jeffry R., Has the Seal of Mulek Benn Found, Journal of Book of Mormon Studies, 12. sējums, 3. numurs, https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1327&context=jbms

[3] https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1327&context=jbms

[4] Rainey, Anson, The Prince and the Pauper, Ugarit-Forschungen 7, 1975, 427.-432. lp.

[5] https://www.jefflindsay.com/bme6.shtml; Aharoni, Yohanan, Three Hebrew Ostraca from Arad, Bulletin of the American Schools of Oriental Research, Nr. 197 (1970.g. februāris), 16.-24.lp.