Mormona Grāmatas ievadā ir teikts, ka tā ir pieraksts par Dieva darbiem ar Amerikas senajiem iedzīvotājiem, un konkrētāk par divām lielām civilizācijām, no kurām visi tika iznīcināti, izņemot lamaniešus, un viņi ir [vieni no] Amerikas indiāņu senči[em]1. Lamaniešu senči Amerikas kontinentā ieradās no Jeruzālemes, kuru tie pamata 600 gadus pirms Kristus. Jautājums, kas nodarbina daudzu cilvēku prātus – vai pastāv, kādas DNS2 liecības par to, ka Amerikas iedzīvotāji ir cēlušies no ļaudīm, kas nākuši no Jeruzālemes apkārtnes?
DNS pētījumu vēsture un attīstība
Cilvēka ģenētikas pētījumos visplašāk izmanto: (1) Y-hromosomas (Y-DNS) haplogrupas, kas tiek nodotas no tēva dēlam un (2) mitohondriālo DNS (mtDNS), kas tiek mantots pa mātes līniju abu dzimumu bērniem. Starp Y-DNS un mtDNS nenotiek rekombinācija, un izmaiņa notiek tikai mutāciju veidā. Mitohondriālais DNS biežāk tiek izmantots īpaši senas radniecības pierādīšanai.
Samērā izplatīts mīts par Mormona Grāmatu ir tāds, ka grāmata ir tikai leģenda, jo Amerikas indiāņu DNS pētījumi it kā pierādot, ka viņi izcēlušies tikai un vienīgi no aziātiem. Pirmie pētījumi šajā sakarā tika veikti ar mērķi izmēģināt jaunākos DNS izpētes tehnoloģiju sasniegumus un noteikt Amerikas indiāņu mirstīgo atlieku atbilstību eksistējošajai indiāņu populācijai saistībā ar likumu par indiāņu apbedījumu vietu aizsardzību (likuma saīsinājums angļu valodā – NAGPRA). Pētījuma pamatā visi rezultāti tika sadalīti četrās daļās, iedalot visus rezultātus vienā no četrām haplogrupām[3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Haplogrupa]3 (atsevišķās haplogrupās iedala tādus DNS, kam raksturīgas kāda unikāla mutācija, kas norāda uz vienu kopīgu senci) A, B, C vai D.
1995.gadā publicētie autora Merivezera (Merriwether) pētījumu rezultāti liecināja, ka indiāņu populācija ir cieši saistīta ar ģenētiskajām grupām no Āzijas, un rezultāti it kā apstiprināja populārāko teoriju par to, ka cilvēki Amerikā ienākuši pa zemes tiltu pāri Beringa šaurumam ledus laikmetā. Turklāt darbā tika izteikts apgalvojums, ka netika atklātas afrikāņu vai eiropiešu gēnu pēdas, izdarot secinājumu par to, ka Amerikas indiāņu cēlušies tikai un vienīgi no senčiem Āzijā. Šī teorija pirmo reizi tika publicēta 1589.gadā, kad to izvirzīja Spāņu jezuītu misionārs Hosē de Akosta (Jose de Acosta) savā grāmatā Historia natural y moral.
Tā kā Mormona Grāmatā aprakstīts tas, ka Amerikā ieceļojušas trīs cilvēku grupas no Vidusjūras reģiona, kas attiecībā uz ģenētiku nozīmētu “eiropiešus”, minētie pētnieku secinājumi radīja nopietnu izaicinājumu apgalvojumiem par grāmatas autentiskumu. Mormona Grāmatas pretinieki nekavējās un publicēja rakstus, grāmatas un DVD diskus ar “pierādījumiem” par to, ka Mormona Grāmata nu nekādi nevarot būt vēsturiski pareiza, tādēļ arī pravietis, kas grāmatu pārtulkojis, esot viltus pravietis.
Tomēr jau dažus gadus vēlāk veiktie DNS pētījumu rezultāti bija pavisam atšķirīgi, jo tika identificētas jaunas DNS haplogrupas, atrodot gan pirms Kolumba laika indiāņu, gan mūsdienu indiāņu gēnos eiropiešu DNS pēdas.
X haplogrupa Vidusjūras reģionā
Haplogrupa X4 ir atrodama apmēram 7% šodienas Eiropiešu gēnos, kā arī tuvējos austrumos un Ziemeļāfrikā. Vislielākā šīs haplogrupas koncentrācija 27% apmērā ir atrodama Izraēlā, Sīrijā, Jordānijā un Libānā dzīvojošā druzu5 (Druze) kopienā, kas ir arābu valodā runājoša etnoreliģiska grupa. Druzi ir samērā noslēgta grupa, kuras sencis saskaņā tās mutvārdu tradīcijām ir Midiāna priesteris – Jetrus, kas saskaņā ar Vecās derības tekstu bija Mozus sievastēvs. Gēnu pētījumi pierāda, ka druzi ir viena no tām etniskajām grupām, kas ir apdzīvojuši šo reģionu senatnē. Druzi nesludina savu reliģiju, un kļūt par tās locekli ir iespējams tikai caur dzimšanu vai arī caur īpašu procedūru aizvietojot kādu nomirušu šīs reliģijas pārstāvi. Mūsdienu Izraēlā 70% no druziem dzīvo Galilejas ezera reģionā, 25% ap Haifu un pārējie Golanas augstienēs.
Vēl salīdzinoši augstas haplogrupas X koncentrācijas sastopamas El-Haiezas oāzē Ēģiptē (14,3%), Gruzijā (8%) un Orknijā, Skotijā (7%).
X halogrupa Amerikā un ne tikai
DNS Haplogrupa X (konkrētāk X2) mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no piecām Amerikas pamatiedzīvotāju haplogrupām (konkrētāk X2a haploapakšgrupa). Halpogrupa X ir zīmīgākā tā saucamā Eiropas ciltsrakstu līnija, kas atrodama seno Amerikas iedzīvotāju, kas dzīvojuši pirms Kolumba un pirms vikingu ieceļošanas, DNS materiālā, tādēļ tieši tā pamatoti apliecina Mormona Grāmatas vēsturiskuma iespējamību.
Haplogrupa X vislielākajā koncentrācijā ir atrasta ASV lielo ezeru un lielo līdzenumu reģionos, kur mūsdienās dzīvo Amerikas indiāņu ciltis, kas runā algonkinu (algiku) valodās6. Starp šīm ciltīm var minēt sauki (Sauk) cilti, meskvaki jeb foksi (Meskwaki – Fox) cilti, delavaru (Delaware) cilti, kataraugu (Cattaraugus) cilti, viandotu (Wyandot) cilti un citas. Mūsdienās aptuveni 180’000 algonkinu indiāņu runā kādā no šīm valodām.
Interesanti, ka mūsdienu algolkinu valodas saimes indiāņu DNS paraugi ir gandrīz identiski tiem paraugiem, kas tika ņemti no senām apbedījumu vietām Ilinoisā7 netālu no vietas, kuru Džozefs Smits savulaik identificēja kā vieno no nefijiešu un lamaniešu kaujas vietām. Turklāt šie ir tie reģioni, uz kuriem tika sūtīti pirmie atjaunotās Jēzus Kristus baznīcas misionāri sludināt lamaniešu pēctečiem (skat. M&D 28:8-9; 30:6, 32:2, 49:24, 54:8). Agrīnie baznīcas misionāri sludināja kataraugu (Cattaraugus) indiāņu ciltij, viandotu (Wyandot) indiāņu ciltij, delaveru (Delaware) indiāņu ciltij Ohaio štatā un citiem, kas ir tās pašas ciltis, kuru gēnos atrastas haplogrupas X DNS pēdas. Turklāt šos reģionos dzīvojušas Hopvelas kultūras tautas (apmēram 100 g.p.K. līdz 400 g.p.K.)8, kas atbilst laikam, kurā dzīvoja Mormona Grāmatas ļaudis (590 g.p.K. līdz 400 g.p.K.).
Kaut arī mūsdienās haplogrupa X sastopama tikai aptuveni 3% no visiem Amerikas indiāņu gēniem, starp algonkinu valodu saimes indiāņiem šis mtNDS gēns sastopams 25% gadījumu8. Tas pats gēns mazākā koncentrācijā atrodams arī citās ciltīs reģionos uz rietumiem un dienvidiem, piemēram, 15% starp siuksi (Sioux) indiāņiem, 11-13% starp nu-čā-nultu (Nuu-chah-nulth), 7% navaho (Navajo) indiāņiem un 5% starp jakama (Yakama) indiāņiem9.
Izņemot haplogupu X, attīstoties DNS pētījumiem, tiek atklātas arī citas haplogrupas, kas raksturīgas gan Amerikas indiāņiem, gan eiropiešiem. Piemēram, savā 2009.gada publikācijā Donalds N. Jeits aprakstīja to, ka haplogrupas T klātbūtne čeroki (Cherokee) indiāņu DNS ir 27 %, kas nedaudz pat pārsniedz šīs haplogrupas īpatsvaru starp Ēģiptes iedzīvotājiem, un kas attiecībā uz tiem ir raksturīgākā mitohondriālā ciltsrakstu līnija. Šāds haplogrupas īpatsvars nevar tik izskaidrots ne kā savādāk, kā tikai ar eiropiešu izcelsmes senču parādīšanos ciltsrakstos krietni pirms Kolumba ierašanās Amerikas kontinentā. Čeroki indiāņi saskaņā ar 2007.gada tautas skaitīšanas rezultātiem bija lielākā indiāņu cits grupa Amerikā ar 331’000 cilvēkiem, kas sastāda 15% no visiem Amerikas indiāņiem.
Vai DNS atradumi pierāda Mormona Grāmatas autentiskumu?
Protams, ka šobrīd mūsu rīcība nav Mormona Grāmatas varoņu mirstīgās atliekas, lai varētu nešaubīgi konstatēt konkrētu gēnus, un tad salīdzināt tos ar seniem Amerikas indiāņu gēniem, kas atrasti atbilstošajā reģionā un kas ir no atbilstošā laika perioda. Tomēr šajā rakstā minētie faktu ar augstu ticamības pakāpi apliecina, ka DNS marķieri, kas ir tikuši atrasti pirms Kolumba laika Amerikas indiāņu gēnos sakrīt ar tiem, kas ir atrodami izraēliešu ciltsrakstos10, turklāt atradumu laika periodi ir atbilst Mormona Grāmatas laikmetam.
Atzīts DNS eksperts Deivids A. Maklīlans (David A. McClellan) saistībā ar DNS atradumiem un Mormona Grāmatu ir teicis sekojošo: “Esmu pārliecināts, ka ir notikusi konstanta gēnu apmaiņa starp Āziju un Ameriku, tomēr es esmu arī pārliecināts par to, ka ir bijusi niecīga migrantu ienākšana no citām vietām. Kaut arī tie ne tuvu nav uzskatāmi par pārliecinošiem pierādījumiem, esošie atradumi rada ticamību Mormona Grāmatas stāsta līnijai. Ļoti iespējams, ka kāda cilvēku grupa vai grupas no tuvajiem austrumiem ieceļoja Jaunajā pasaulē 600. gadus pirms Kristus.”11
Pāris mīti par Mormonu Grāmatu
- Mīts – Mormona Grāmatā aprakstītās tautas bija vienīgās, kas senatnē apdzīvojušas Amerikas kontinentus
Kaut arī šāds mīts pastāv un kādreiz bija plaši izplatīts, pašā Mormona Grāmatas tekstā tādu apgalvojumu nav. Tieši pretēji minētajam mītam, grāmatā ir atrodamas daudzas norādes uz pretējo – ka blakus nefijiešiem un lamaniešiem dzīvoja arī citas tautas. 2.Nefija 3:6, 9 – Nefijs uzskaita savas ģimenes locekļus, kā arī “visus tos, kas gribēja iet ar mani”, kā arī 9. pantā nosauc visus savus sekotājus par savu tautu. Ja tie būtu tikai Nefija ģimenes locekļi, viņš tos nesauktu par tautu. Grāmatā atrodamas norādes uz to, ka lamanieši tika nolādēti, ieguva tumšāku ādas krāsu, visticamāk sajaucoties ar citām vietējo iedzīvotāju tautām, kuru pamata nodarbošanās bija mežonīgo zvēru medības (skat. 2. Nefija 5:21-23), kā arī daudzas norādes uz to, ka lamaniešu bija daudz vairāk nekā nefijiešu. Lehija dēls Jēkabs pārmeta savas tautas vīriešiem par to, ka tie piekopj netiklības ar daudzām sievām un blakus sievām, kas laikā, kad nefijieši samērā nesen bija ieradušies jaunajā zemē, ja nefijieši būtu vienīgā tauta, diez vai būtu praktiski iespējams (Jēkaba 3:23-27). Grāmatā atrodamas arī citas norādes uz citiem ļaudīm vai tautām (skat. 1. Nefija 17:37-38, 2. Nefija 1:5, Omnija 1:16, 7, Alma 45:16, Etera 2:10,12, 9:20, 13:2 u.c.). Mūsdienās lielākā daļa Mormona Grāmatas pētnieku atzīst, ka Mormona Grāmatā aprakstītās tautas nebūt nebija vienīgie senās Amerikas iedzīvotāji, kā arī to, ka grāmatā aprakstītās tautas apdzīvoja samērā ierobežotu teritoriju.
Mīts – lamanieši ir visu Amerikas indiāņu senči
Šī mīta izcelsme saistīta ar Mormona Grāmatas 1981.gada izdevumā iekļautā ievada minēto frāzi, ka “lamanieši, un viņi ir Amerikas indiāņu senči” interpretāciju. Vēlāk 2013.gada angļu valodas izdevumā minētā frāze tika precizēta norādot, ka “lamanieši ir vieni no Amerikas indiāņu senčiem”. Tādējādi jebkādas spekulācijas par to, ka pilnīgi visu Amerikas indiāņu izcelsmei vajadzētu būt saistītai ar senčiem no Vidusjūras reģiona, ir nepamatotas.
1 Mormona Grāmatas angļu valodas ievada teksts norāda uz to, ka lamanieši ir vieni no Amerikas indiāņu senčiem.
2 DNS (dezoksiribonukleīnskābe) praktiski ir visu dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātājs. DNS ir daļa no cilvēka genoma, un tajā ir apmēram 3 miljardi DNS pāru, kas sakārtoti 46 hromosomās. DNS mūsdienās ļauj izpētīt cilvēku izcelsmi un tās saistību ar senču ģeogrāfisko dzīvesvietu. Ģenētika, kas ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību, attiecībā uz cilvēku DNS izpēti īpaši strauji ir attīstījusies pēdējos 30 gadus.
3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Haplogrupa
4 DNS haplogrupa X ir cēlusies no haplogrupas N, un to veido haploapakšgrupas X1 un X2.
5 https://lv.wikipedia.org/wiki/Druzi
6 https://lv.wikipedia.org/wiki/Algonkinu_valodas
7 https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Naples-Russell_Mound_8&redirect=no
8 https://lv.wikipedia.org/wiki/Ohaio_(štats)
9 https://en.wikipedia.org/wiki/Haplogroup_X_(mtDNA)
10 Rod L. Meldrum, Rediscovering the Book of Mormon Remnant through DNA, Digital Legend, Mendon, NY, 161.lpp.
11 David A. McClellan, Detecting Lehi’s Genetic Signature: Possible, Probable, or Not? FARMS Review: Vol. 15, Issue 2, 2003 as published in The Book of Mormon and DNA Research, The Maxwell Institute for Religious Scholarship, David A. McClellan, Detecting Lehi’s Genetic Signature: Possible, Probable, or Not? 2008.