Mormona Grāmata ir sarakstīta, lai pavēstītu, kā Tas Kungs ir sazinājies ar saviem derības ļaudīm, svētījis un darījis brīnumus viņu vidū, lai viņu pēcnācēji varētu zināt Dieva derības, lai pārliecinātu cilvēkus, ka Jēzus ir Kristus, Mūžīgais Dievs, kurš pasludina Sevi visām tautām.
Galvenais notikums, kas ir pierakstīts Mormona Grāmatā, ir paša Tā Kunga Jēzus Kristus parādīšanās un kalpošana senajai nefijiešu tautai, kas dzīvoja Amerikas kontinentā, drīz pēc Viņa augšāmcelšanās. Grāmatā atklājas evaņģēlija mācības, galvenajos vilcienos aprakstīta pestīšanas iecere un pateikts cilvēkiem, kas tiem ir jādara, lai iegūtu mieru šinī dzīvē un mūžīgu pestīšanu nākamajā dzīvē.
Tādejādi grāmata apliecina, ka par Jēzu Kristu kā pasaules Glābēju ir zinājuši un pielūguši Dieva ļaudis ne tikai Vidusjūras reģionā, bet ar citās pasaules daļās. Grāmata liecina, ka Jēzus Kristus patiešām ir Dieva Dēls un visu pasaules tautu un cilvēku Glābējs.
Šajā sakarā Jēzus jūdiem sacīja sekojošo: “Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.” (Jāņa ev 10:16) Apmeklēdams nefijiešu tautu Jēzus atklāja, ka viņi ir tās citas avis, par kuriem Viņš teicis jūdiem. (skat. 3. Nefija 15:21)
Mormona Grāmatā ir 3925 atsauces uz Kristu, kas nozīmē, ka vidēji aptuveni katrā otrajā pantā tiek runāts par Jēzu. Mormona Grāmata izskaidro Jēzus Kristus īstenoto izpirkšanu un Viņa kā Mesijas, pasaules glābēja un pestītāja lomu.
Viens no grāmatas praviešiem Nefijs mācīja:
“Jo mēs esam cītīgi rakstījuši, lai pārliecinātu savus bērnus un arī savus brāļus noticēt Kristum un tapt samierinātiem ar Dievu, jo mēs zinām, ka tā ir Dieva labvēlība, ka mēs topam izglābti, pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam. [..]
Un mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu, mēs sludinām par Kristu, mēs pravietojam par Kristu, un mēs rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem, lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu. [..]
Un tagad lūk, es saku jums, ka patiesais ceļš ir ticēt Kristum un nenoliegt Viņu; un Kristus ir Israēla Svētais; tāpēc jums jāmetas ceļos Viņa priekšā un jāpielūdz Viņš ar visu jūsu spēku, prātu un izturību, un visu jūsu dvēseli; un, ja jūs tā darīsit, jūs nekādā ziņā netiksit atstumti.” (2. Nefija 25:23, 26, 29)
