Lielākā daļa Mormona Grāmatas ir senu senebreju izcelsmes praviešu rakstu tulkojums. Viens no lingvistiskajiem pierādījumiem tam, ka grāmata ir senu rakstu tulkojums, ir grāmatas tekstā atrastie senebreju kultūrai un valodai raksturīgās valodas konstrukcijas – hiasmi. Hiasms kā senebreju kultūrai raksturīgs literārās izteiksmes līdzeklis mūsdienās tika atklāts, izpētīts un aprakstīts tikai 20.gadsimtā, un 1830.gadā, kad tika publicēta Mormona Grāmata, to eksistence un izplatība senajos rakstos (t.sk. Bībelē) vēl nebija apjausta. Mormona Grāmatā identificēti vairāk kā 2000 hiasmi, kas atrodami atsevišķos pantos, pantu grupās, nodaļās un pat atsevišķās grāmatās.
Hiasma jēdziens
Hiasma (angļu valodā – chiasmus vai chiasm[1]) definīcija, kas sniegta Latvijas zinātņu akadēmijas datu bāzē, ir sekojoša – stilistiska figūra, paralēlas sintaktiskas konstrukcijas, kuru komponenti ir mainītās sintaktiskās pozīcijās (resp., apgrieztais paralēlisms), piemēram, Nevis (A) valoda ir (B) dzejnieka rīks, bet (B) dzejnieks ir (A) valodas rīks.[2] Primitīva apgrieztā paralēlisma struktūra izskatās šādi: A, B – B, A
Vienkāršākiem vārdiem – hiasms ir literārs tēlainās izteiksmes līdzeklis vai rakstības stils, kas sastāv no vārdu vai ideju secīgas grupas, kas tiek atkārtota apgrieztā secībā. Hiasma izmantošanas jēga ir tajā izmantoto vārdu vai ideju savstarpējās harmonijas un galvenās tēzes uzsvēršana. To efektivitātes būtība slēpjas to simetriskajā struktūrā, kas rada divus argumentu vai ideju pretstatus, liekot lasītājam aizdomāties un mudina izvēlēties vienu no tiem. Parasti hiasms atklāj, kurš no pretstatiem ir pareizais.
Hiasmu izcelsme un to “atklāšana” mūsdienās
Šis literārās izteiksmes līdzeklis ir bijis plaši izmantots senatnē, sākotnēji – ebreju, vēlāk arī grieķu un latīņu valodās. Par cik lielākā daļa laužu, kas runāja senebreju valodā, neprata lasīt un rakstīt, tad liela daļa informācijas, t.sk. Svētie Raksti nereti tika iegaumēti no galvas un nodoti tālāk mutvārdos. Turklāt senebreju valodā netika lietoti lielie un mazie burti, pieturzīmes un rindkopas. Tādejādi hiasmi radīja tekstā zināmu struktūru, kas ļāva labāk orientēties testā un palīdzēja vieglāk iegaumēt to. Gari un sarežģīti hiasmi ir plaši izmantoti Bībeles ebreju un grieķu valodas tekstos, Korānā, kā arī Mormona Grāmatā.
Kaut arī hiasmi tika izmantoti senatnē, pētījumi par senebreju valodas īpatnībām un literārajiem izteiksmes līdzekļiem mūsdienās vēl 19.gadsimta sākumā nebija veikti, un par tiem praktiski nekas nebija zināms. Tas izskaidrojams ar ebreju valodas (ivrita[3]) norietu kopš mūsu ēras 4. gadsimta un atdzimšanu tikai 20. gadsimtā, kad to atdzīvināja sefardi. Vēl 19.gadsimta vidū ebreju valoda nevienam nebija dzimtā mātes valoda, un to izmantoja galvenokārt tikai kā liturģisko valodu.
Pirmās publikācijas par senebreju valodas īpatnībām Vecās derības tekstā, parādījās tikai deviņpadsmitā gadsimta sākumā[4], taču runāt par vērā ņemamu hiasmu struktūru atpazīšanu Bībeles tekstā var tikai kopš Džona Forbsa publikācijas 1854.gadā[5]. Atzītas pētnieku publikācijas par šo jautājumu kļuva pieejamas tikai pēc 1930. gadā publicētā Nila Landa raksta[6] par hiasmu klātbūtni Vecajā Derībā. Hiasmu atklāšana Mormona Grāmatas tekstā, kuras tulkojums uz angļu valodu tika veikts 1829.gadā, ir neapstrīdams pierādījums, tam, ka Mormona Grāmata teksta izcelsme ir ļoti sena, kā arī tas, ka to sarakstījuši cilvēki no senebreju kultūras.
Hiasmi Jaunajā un Vecajā Derībā
Jaunajā derībā ir atrodami simtiem hiasma izmantošanas piemēru[7]. Vairākas atsevišķas Jaunās derības grāmatas ir uzrakstītas kā viens vesels hiasms (piemēram, Marka evaņģēlijs, Pāvila vēstule Titam, Pāvila vēstule Filemonam, Jēkaba vēstule, 2. Jāņa vēstule, Jūdas vēstule).
Ļoti vienkāršs hiasma piemērs atrodams Jaunajā derībā Marka 2:27 – Un Viņš uz tiem sacīja: “Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.
Minēšu vienu no īsākajiem šādiem piemēriem, kas dos ieskatu tajā, cik komplicēts var būt atsevišķs hiasms, proti – Jāņa 2.vēstule, kuras galvenā tēma ir – Mīliet viens otru.
Uzskates ērtībai katrs atsevišķais hiasma elements (ideja vai frāze) tiks izdalīts atsevišķā rindiņā, iezīmēts treknrakstā un apzīmēts ar secīgiem alfabēta burtiem. Idejas vai frāzes, kas apzīmētas ar vienu un to pašu alfabēta burtu, atkārtojas, un, kā tas redzams no piemēra, atkārtojas apgrieztā secībā. Katras rindiņas beigās iekavās būs norādīts attiecīgās nodaļas pants, kurā atrodama konkrētā frāze vai ideja.
Jēzus Kristus pats izmantoja hiasma struktūras savos sprediķos. Piemēram, Mateja 20. nodaļā Jēzus mācītā līdzība par derētajiem vīna dārza strādniekiem ir viens samērā gara hiasma piemērs (Mateja 20:1-16).
Līdzīgi arī Vecajās Derības tekstā ir daudz hiasmu, kas atrodami dažos pantos, atsevišķās nodaļās (Psalmi 3, 12, 18, 22, 46, 49, 58, 62, 67, 70, 76, 150) vai pat veselās Vecās Derības grāmatās (Jozuas grāmata, Rutes grāmata, Ījaba grāmata, Salamana augstā dziesma). Citus hiasma piemērus Bībelē var atrast mājaslapā: https://biblicalchiasmus.wordpress.com/2011/04/24/a-quick-reference-list-of-chiasmi-on-this-blog/
Hiasmi Mormona Grāmatā
Mormona Grāmatā ir atrodami simtiem hiasmu, kā arī daudzi citi tieši senebreju valodai raksturīgi elementi, par kuru esamību deviņpadsmitā gadsimta sākumā Džozefs Smits nevarēja pat nojaust. Mormona Grāmatā hiasmi atrodami atsevišķos pantos un pantu grupās, turklāt atsevišķi hiasmi veido veselu nodaļu (piemēram, Almas 36.nodaļa) vai pat atsevišķas grāmatas, kas sastāv no daudzām nodaļām (1.Nefija, 2.Nefija, Mosijas).
Almas grāmatas 36.nodaļā ir atrodams sekojošs hiasms.
Šajā piemērā visa Almas grāmatas 36.nodaļa ir viens komplicēts un visnotaļ apjomīgs sprediķis, kas veidots izmantojot hiasma struktūru. Galvenā sprediķī paustā ideja ir tā, ka Jēzus Kristus kā Dieva Dēls izpirks grēkus jeb citiem vārdiem, ka Dievs visu ir nodrošinājis cilvēka glābšanai un tādēļ cilvēks var droši paļauties uz Viņu. Visi pārējie hiasma elementi ved lasītāju vai klausītāju uz šo galveno domu un pēc tam apgrieztā secībā atkārtojas. Sākotnēji var šķist, ka šāda atkārtošanās nav nepieciešama, taču, ja atceroties to, ka lielākā daļa cilvēku šajā laikā neprata lasīt un Svētos Rakstus iegaumēja, top skaidrs, ka šāda literārā struktūra palīdz labāk uztvert sprediķī paustās idejas un iegaumēt tās.
Mosijas grāmatā ir atrodams sekojošs hiasms.
Šajā piemērā visa Mosijas grāmata ir konstruēta, izmantojot hiasma struktūru, kuras centrā ir Vecās derības baušļi un pravietojumi par Mesiju, kā arī jauni pravieša Abinadija pravietojumi par Mesiju. Kaut arī Mosijas grāmatā visnotaļ hronoloģiski aprakstīti dažādi notikumi ar nefijiešiem un lamaniešiem, hiasma elementi ir secīgi iekļauti aprakstā un tie ved lasītāju vai klausītāju uz šo galveno domu par Mesiju. Pēc tam apgrieztā secībā hiasma elementi atkārtojas. Atceroties, ka šajā laikā lielākā daļa laužu neprata lasīt, bet Svētos Rakstus iegaumēja, kļūst skaidrs, ka šāda struktūra palīdz labāk uztvert un iegaumēt stāstījumu.
Nefija pirmā grāmata veidota izmantojot hiasma konstrukciju.
Svarīgi pievērst uzmanību Nefija pirmā grāmatas nosaukuma otrajai daļai – Viņa valdīšana un kalpošana. Savā pirmajā grāmatā Nefijs sniedz it kā vēsturisku aprakstu par notikumiem ar savu ģimeni, taču paralēli šī grāmata izskaidro, kādēļ un kā, būdams jaunākais brālis, Nefijs kļūst par savas dzimtas un ļaužu ķēniņu jeb laicīgo valdnieku, kā arī pravieti – garīgo vadītāju. Tā laika sabiedrībā ģimenes vecākajam brālim pienācās mantot ģimenes vadītāja lomu un lielāko mantojuma daļu, un šīs privilēģijas zaudēšana bija liels negods. Būtiski saprast, ka tieši šis apstāklis bija galvenais Nefija un viņa vecāko brāļu strīdu un šķelšanās iemesls.
Nefija pirmā grāmata ir izveidota tā, ka tās centrā ir Nefija vīzija, kurā Dieva Gars atklāj viņa vīziju par Jēzus Kristus nākšanu pasaulē, viņa kalpošanu, Baznīcas izveidošanu kā arī pasaules vēsturi līdz pat tās galam. Šāda vīzija neapšaubāmi ir apliecinājums tam, ka Dievs bija izvēlējies Nefiju par savu pravieti un gaišreģi. Visas pārējās nodaļas hronoloģiski apraksta notikumus, kas kuros izpaudās Nefija vēlme iepazīt Dievu, paklausīt Viņam un Viņa pavēlēm pat tad, kad tas prasīja milzīgu ticību un paļāvību. Tajās secīgi aprakstītas Dieva dotās svētības, brīnumi un eņģeļu parādīšanās kā liecība pārējiem viņa ģimenes locekļiem par to, ka Dievs ir izvēlējies Nefiju par savu pravieti un vadītāju saviem ļaudīm. Pēc hiasma centra – Nefija vīzijas apraksta seko visu hiasma elementu secīga atkārtošanās ar pāris izņēmumiem.
Līdz šim Mormona Grāmatā ir identificēti vairāk kā 2000 hiasmu. Hiasmu atsauces un apraksti atrodami caur sekojošām saitēm:
- https://chiasmusresources.org/index-chiasm-book-mormon
- https://knowhy.bookofmormoncentral.org/knowhy/what-can-we-learn-from-10-of-the-best-chiasms-in-the-book-of-mormon-part-3
Mormona Grāmatā atrodamie hiasmi ilustrē tās nozīmīgumu, dažādību, radošumu, skaistumu, komplicētību un grāmatas kā senu rakstu autentiskumu.
Chiasm ir latīņu valodas termins, kas cēlies no grieķu vārda χίασμα, kas nozīmē – krustoties. Simbols “X” attēlo “v” spoguļattēlu, simbolizējot teksta elementu apgrieztu atspulgu.
Lowth Robert, De Sacra Poesi Hebraeorum Praelectiones Academicae, tulkojis G. Gregory, izdevums ar Stowe E. Calvin komentāriem (Andover, Mass., 1829); Jebb John, Sacred Literature (London, 1820); Boys Thomas, Tactica Sacra (London, 1824); Key to the Book of Psalms (London, 1825).
Forbes John, The Symmetrical Structure of Scripture: Or the Priciples of Scripture Parallelism Exemplified (1854), jauns izdevums Kessinger Publishing, 2010.
Lund W. Nils, The Presence of Chiasmus in the Old Testament, American Journal for Semitic Languages, 46. sēj., 104.-126.lp., The University of Chicago Press, (Oxford 1930).